ES zem spiediena: GLOBAL 2000 sertifikātu vietā pieprasa reālu CO2 samazināšanu!

ES zem spiediena: GLOBAL 2000 sertifikātu vietā pieprasa reālu CO2 samazināšanu!

ES Komisija, iespējams, plāno iegādāties CO2 sertifikātus no ārvalstīm, nevis virzīt uz priekšu CO2 samazināšanu pašu mājās. To asi kritizē GLOBAL 2000 un 126 citas organizācijas, zinātnieki un uzņēmumu pārstāvji. Atklātā vēstulē Komisijai viņi pieprasa atturēties no šādas pieejas. Johannes Wahlmüller no GLOBAL 2000 uzsver, ka līdz 2040. gadam Eiropā ir nepieciešams aktīvi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, lai sasniegtu klimata mērķus.

ES Neatkarīgā zinātniskā konsultatīvā grupa klimata pārmaiņu jautājumos (ESABCC) iesaka ES līdz 2040. gadam likvidēt 90–95 % no tās siltumnīcefekta gāzēm. Tomēr iepriekšējā pieredze saistībā ar CO2 sertifikātu tirdzniecību ir izteikusi daudzas kritiskas balsis. Wahlmüller brīdina par finanšu izšķērdēšanu, ja tiks atzīti starptautiski iegādātie CO2 sertifikāti, un kritizē pašreizējo CO2 tirdzniecības rekordu kā katastrofālu. Saskaņā ar meta-pētījumu, kas publicēts žurnālā Nature 2024. gadā, tikai 16% no izsniegtajiem CO2 sertifikātiem faktiski noved pie emisiju samazināšanās.

CO2 sertifikātu tirdzniecības kritika

Diskusija par CO2 sertifikātu tirdzniecību ne tikai raksturo tās mērķus, bet arī risina ar to saistītos izaicinājumus. Emisiju tirdzniecība, kuras rezultātā Vācijā kopš tās ieviešanas 2004. gadā ir panākts gandrīz 30% CO2 samazinājums, tiek uzskatīta par galveno ES klimata politikas instrumentu. Tomēr tiek kritizēta sertifikātu cenu svārstības un dažu nozaru, piemēram, lauksaimniecības, neefektivitāte.

Jaunais ES klimata aizsardzības likums turpmāk uzskaitīs kopējās emisijas, nevis atsevišķu nozaru emisijas. Uzņēmumiem ir jāiegādājas piesārņojuma tiesības, ja tie pārsniedz savus emisiju ierobežojumus, kas var būt dārgi. Vienlaikus ir cerība, ka sertifikātu cena motivēs uzņēmumus izmantot klimatam draudzīgas tehnoloģijas.

ES atjaunojamās enerģijas mērķi

Lai sasniegtu klimata mērķus, ES plāno arī attīstīt tīrus enerģijas avotus kā alternatīvu fosilajam kurināmajam. Vairāk nekā 20 % no ES patērētās enerģijas jau nāk no atjaunojamiem avotiem. Zaļā kursa ietvaros ES mērķis ir līdz 2030. gadam palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru enerģijas galapatēriņā līdz 42,5 %, atsevišķām dalībvalstīm izvirzot mērķi pat 45 %.

ES Parlamenta deputāti arī ir uzstājuši, lai ātrāk apstiprinātu spēkstacijas, kuras darbina ar atjaunojamo enerģiju, un izskata atjaunojamo ūdeņraža un jūras enerģijas avotu popularizēšanu. Tiks arī pakāpeniski pārtraukts ES finansējums dabasgāzes infrastruktūras projektiem, lai līdzekļus novirzītu zaļajai ūdeņraža un jūras enerģijas infrastruktūrai.

Wahlmüller aicina Austrijas federālo valdību kampaņot par patiesu klimata aizsardzību un ieņemt nostāju pret CO2 sertifikātu tirdzniecību. Uz spēles ir likta Eiropas klimata politikas nākotne. Izaicinājumi ir dažādi, taču risinājumi ir jārisina steidzami, lai patiesi sasniegtu izvirzītos klimata mērķus.

GLOBĀLAIS 2000. gads ziņo, ka...
zdftoday sniedz informāciju par…
Eiropas Parlaments ziņojumi par…