ES mīkstina klimata mērķus: pašnāvības pa daļām enerģētikas politikā!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

ES vides ministri mīkstina klimata mērķus, neskatoties uz globālo enerģētikas pāreju. Politiskās un ekonomiskās ietekmes uz klimata aizsardzību analīze.

EU-Umweltminister lockern Klimaziele trotz globaler Energiewende. Analyse der politischen und wirtschaftlichen Auswirkungen auf den Klimaschutz.
ES vides ministri mīkstina klimata mērķus, neskatoties uz globālo enerģētikas pāreju. Politiskās un ekonomiskās ietekmes uz klimata aizsardzību analīze.

ES mīkstina klimata mērķus: pašnāvības pa daļām enerģētikas politikā!

2025. gada 6. novembrī ES vides ministri nolēma mīkstināt saistošos klimata mērķus. Tas notiek laikā, kad Ķīna paātrina savu enerģētikas pāreju un Eiropa saskaras ar straujāko temperatūras pieaugumu pasaulē. Situāciju raksturo arī atkarība no fosilā kurināmā, ko vēl vairāk saasina ģeopolitiskās pārmaiņas. Dabasgāzes cenu kāpums arī padara ES neaizsargātu pret politisku šantāžu.

Pašreizējie ES valdību lēmumi nodrošina beznosacījumu atbalstu fosilajam kurināmajam, lai gan atjaunojamie enerģijas avoti, piemēram, vējš, fotoelementi un ūdens, palīdz samazināt elektroenerģijas cenas. Tomēr, neskatoties uz pozitīvajām norisēm atjaunojamo energoresursu jomā, ES nespēj stratēģiski attālināties no fosilās enerģijas nozares privilēģijām. Strukturālās pārmaiņas uz atjaunojamo enerģiju rada ne tikai izaicinājumus, bet arī jaunas iespējas; Tiek prognozēts, ka elektromobiļu pārdošanas apjomi Eiropā sasniegs jaunus rekordlielus līdz 2025. gada beigām. EcoNews ziņo, ka ES enerģētikas politika tiek kritizēta kā ekonomiski pašnāvnieciska.

Priekšvēsture par klimata problēmu ES

Eiropas klimata aizsardzības politikas galvenais uzsvars ir uz klimata pārmaiņu seku mazināšanu, videi un klimatam kaitīgo darbību samazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām. ES klimata zinātnes mērķus ietekmē starptautiskās sistēmas, piemēram, Kioto protokols un Parīzes nolīgums. 2020. gadā siltumnīcefekta gāzu emisijas ES sasniedza aptuveni 3 miljonus kilotonu CO₂ ekvivalenta, un enerģētikas nozare veidoja 26 % no emisijām. Federālā vides aģentūra uzsver, ka ES ir pārsniegusi savus 2020. gada mērķus, īpaši koronavīrusa pandēmijas dēļ.

ES klimata politikas galvenā sastāvdaļa ir ES Zaļais kurss, kas tika pieņemts 2019. gada decembrī un kura mērķis ir līdz 2050. gadam panākt klimata neitralitāti. Šim nolūkam ir nepieciešami nacionālie enerģētikas un klimata aizsardzības plāni, kuros dalībvalstīm jāziņo par emisiju samazinājumiem un atjaunojamo energoresursu paplašināšanu.

Atjaunojamās enerģijas un to attīstība

2023. gadā atjaunojamās enerģijas jau sedza 25 % no ES bruto enerģijas galapatēriņa. Atjaunojamo energoresursu īpatsvars elektroenerģijas nozarē šobrīd ir vidēji 45%. Dānija ir līdere ar 87,5% atjaunojamās elektroenerģijas īpatsvaru, savukārt Vācijai ir galvenā loma ar 31% no uzstādītās fotoelektriskās jaudas ES. Interesanti, ka tendence liecina arī par vēja enerģijas ražošanas pieaugumu, kas kopš 2013. gada ir pieaudzis par 128%, Destatis ziņo, ka enerģētikas pāreja Eiropā progresē, lai gan dažās ES valstīs vairāk nekā 50 % elektroenerģijas joprojām tiek ražoti no fosilā kurināmā.

Vēl viens svarīgs jautājums ir transporta emisijas, jo autotransports rada aptuveni 25 % no visām siltumnīcefekta gāzu emisijām ES. Tiek prognozēts, ka 2024. gadā 80% no jauna reģistrētajām automašīnām Vācijā joprojām izmantos iekšdedzes dzinējus. Tomēr mērķis ļaut reģistrēt jaunas bezemisiju automašīnas tikai no 2035. gada ir solis pareizajā virzienā cīņā pret klimata pārmaiņām.

Kopumā ES ir atbildīga par savu emisiju turpmāku samazināšanu, lai sasniegtu sev izvirzītos klimata mērķus un risinātu problēmas, ko rada klimata pārmaiņas un ģeopolitiskā atkarība. Tomēr pašreizējie politiskie lēmumi ilgtermiņā var apdraudēt gan klimata mērķus, gan ekonomisko stabilitāti.