ES budžets apdraudēts: draud parādu krīze, katrs iedzīvotājs jautā sev!

ES budžets apdraudēts: draud parādu krīze, katrs iedzīvotājs jautā sev!

ES sirdī vārās finanšu spriedze: pretrunīgi vērtētās programmas “NextGenerationEU” atmaksas draud uzspridzināt Eiropas Savienības budžetu. Brīvības Eiropas Parlamenta deputāte Mag. Romāns Haiders dedzīgi brīdina, ka pamatkapitāla un procentu atmaksai ik gadu nepieciešami 25 līdz 30 miljardi eiro – tas atbilst piektajai daļai no visa ES budžeta! Šie satraucošie skaitļi nāk no iekšējiem ES dokumentiem un skaidri parāda, ka dalībvalstis tagad saskaras ar strauji augošu parādu slogu. Pēc Haidera domām, tas varētu novest pie dalības maksas palielināšanas vai jauniem finansējuma avotiem, piemēram, oglekļa cenām, ko viņš uzskata par pilnīgi nepieņemamu.

Parādu karš ES

Situācija kļūst arvien nedrošāka; Haiders uzsver, ka ES savā gigantiskajā aparātā no pagātnes nemācās. Aicinājums pēc jauniem parādiem bruņojuma finansēšanai kļūst arvien skaļāks, kas var radīt papildu spriedzi pilsoņiem un valstīm. Šī attīstība varētu novest pie tā, ka ES joprojām tiek uzskatīta par "visu patērējošu juggernaut", kas aug uz savu dalībvalstu rēķina.

Aplūkojot dalībvalstu neto pozīcijas 2023. gadā, redzams, ka Vācija joprojām ir ES lielākā neto iemaksātāja ar 17,4 miljardiem eiro, neskatoties uz kritumu no 19,7 miljardiem eiro pagājušajā gadā, liecina jaunākais ziņojums. Tālāk seko Francija un Itālija, savukārt Polija joprojām ir lielākā neto saņēmēja ar 8,2 miljardiem eiro. Šīs finanšu plūsmas starp dalībvalstīm parāda satraucošos notikumus ES finanšu struktūrā. Turklāt NextGenerationEU fonds, kas sedz milzīgu ES aizņēmumu dimensiju, ir galvenais jautājums, kas tuvākajā nākotnē skars valstis, īpaši tādas augsta līmeņa saņēmējas kā Grieķija, kas no šī fonda saņem 1,31 procentu no sava NKI, kā liecina IW Cologne ziņojums.