Cīņa par lūgšanu istabām: Berlīnes skolas tiesā!

Cīņa par lūgšanu istabām: Berlīnes skolas tiesā!

Diskusijas par reliģiskajām praksēm skolās kļūst arvien aktuālākas. Pilsoņu tiesību biedrība Berlīnes administratīvajā tiesā plāno vērsties pret lūgšanu aizliegumiem skolās. Šīs iniciatīvas pamatā ir Berlīnes valsts pretdiskriminācijas likums, un tai varētu būt tālejošas sekas attiecībā uz reliģisko prakšu izstrādi izglītības iestādēs. Šajā kontekstā skolas direktors no Berlin-Mitte, kurš paliek anonīms, ziņoja, ka daudzi pilsētas centra skolu direktori sastopas ar jautājumiem par lūgšanu telpām un skolēniem, kuri lūdz lūgšanu. Skolas sabiedrībā šie izaicinājumi tiek apspriesti arvien biežāk.

Deradikalizācijas pētījumu asociācijā veiktā valsts mēroga aptauja parādīja, ka vairāk nekā trešdaļa dalībnieku ikdienas skolas dzīvē saskaras ar reliģiskiem izaicinājumiem. Problēmas ir dažādas, sākot no grūtībām, kas saistītas ar reliģiskiem svētkiem un gavēni Ramadāna laikā, līdz tādu skolēnu iebiedēšanai, kuri neievēro islāma ģērbšanās vai uztura noteikumus. Pārsteidzoši ir tas, ka ceturtajai daļai aptaujāto bija pieredze ar “islāmistu attieksmi vai izteikumiem”. Īpašas bažas rada antisemītisku incidentu pieaugums skolās, kas ir notikuši biežāk kopš Hamas uzbrukuma 2023. gada 7. oktobrī un tam sekojošā Gazas kara.

Reliģiskā daudzveidība ikdienas skolas dzīvē

Lūgšanu telpu izveide un lūgšanu laiku apsvēršana musulmaņu studentiem, šķiet, kļūst arvien nepieciešamāka. Skolas direktors kritizēja, ka esošā informatīvā brošūra “Islāms un skolas”, kas pastāv jau 16 gadus, vairs adekvāti neatspoguļo aktuālās problēmas. Šī attīstība liecina par pieaugošo vajadzību labāk integrēt reliģiskās vajadzības ikdienas skolas dzīvē.

Vēl viens šī jautājuma aspekts ir diskriminācija, ko daudzi cilvēki piedzīvo savas reliģiskās piederības dēļ. Saskaņā ar Pretdiskriminācijas aģentūras teikto, darba devējiem ir jānodrošina, lai nebūtu diskriminācijas reliģijas vai pārliecības dēļ. Vispārējais vienlīdzīgas attieksmes likums (AGG) aizliedz šādu diskrimināciju, bet jo īpaši musulmaņu sievietes, kuras valkā lakatus, darba dzīvē bieži saskaras ar trūkumiem. Tas ir skaidri redzams, piemēram, jautājumā par to, vai viņus aicina uz darba intervijām vai arī viņiem liek novilkt lakatu.

Sociālās pārmaiņas un atbildība

Atbildei uz jautājumu, kā izglītības sistēmā un darbavietā var risināt reliģisko daudzveidību, ir liela sociāla nozīme. Labāka izpratne un cieņpilna pieeja visu studentu un personāla reliģiskajām praksēm ir nepieciešami pasākumi, lai novērstu diskrimināciju un veicinātu harmonisku līdzāspastāvēšanu. Notikumi Berlīnē nav tikai vietēja parādība, bet atspoguļo plašākas sociālās pārmaiņas, kurām jāpievērš uzmanība arī citās Vācijas un pasaules daļās.

Jāskatās, kā attīstīsies juridiskais strīds par lūgšanu telpām skolās un kādus secinājumus no tā var izdarīt reliģisko prakšu integrācijai izglītības iestādēs. Nākamie mēneši būs izšķiroši šo svarīgo jautājumu noskaidrošanā.

Sīkāku informāciju par diskrimināciju reliģijas dēļ interesenti var iegūt Pilsoņu tiesību biedrības mājaslapā ( express.at ) vai pretdiskriminācijas aģentūru ( antidiscriminationsstelle.de ) apmeklējums.