Vācija pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara izvieto karaspēku ārvalstīs

Vācija pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara izvieto karaspēku ārvalstīs

Viļņa, Lietuva — Kanclers Frīdrihs Mercs Lietuvā ir sācis novatorisku vācu brigādi, lai palīdzētu aizsargāt NATO austrumu flangu. Viņš ceturtdien paziņoja: "Mūsu Baltijas sabiedroto drošība ir arī mūsu drošība," jo pastāv bažas par Krievijas agresiju.

NATO austrumu flanga stiprināšana

Mercs uzsvēra, ka Vācijas militāro spēku stiprināšana ir signāls sabiedrotajiem, lai tie investētu paši savā drošībā. Brigādes izvietošana Lietuvā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad vācu brigāde ilgstoši atrodas ārpus Vācijas. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda pēc tikšanās ar Merzu sacīja: "Šī ir vēsturiska diena. Uzticības, atbildības un rīcības diena."

Pilna ekspluatācijas gatavība līdz 2027. gadam

Kopš 2017. gada Vācija ir izvietojusi karaspēku Lietuvā - tieši pie robežas ar Krievijas eksklāvu Kaļiņingradu un Maskavas sabiedroto Baltkrieviju -, lai nodrošinātu NATO austrumu robežu. Ar jauno brigādi Vācija būtiski padziļina savas saistības. Priekšapsardze sāka sagatavošanās darbus nedaudz vairāk nekā pirms gada, un pagājušā gada rudenī pieauga līdz aptuveni 250 cilvēku “aktivizēšanas personālam”. Paredzams, ka 45. bruņotā brigāde pilnībā sasniegs aptuveni 5000 karavīru, kas izvietoti Ruklā un Rudņinkai, līdz 2027. gada beigām.

Svarīga militārā klātbūtne Viļņā

Desmitiem militāro helikopteru ceturtdienas pusdienlaikā lidoja virs centrālā Katedrāles laukuma Viļņā, jo lietus dēļ beidzās inaugurācija. Klāt bija simtiem karavīru un skatītāju. Mercs pasākumā sacīja: "Aizsargāt Viļņu nozīmē arī aizsargāt Berlīni." Dislocēšana Lietuvā ir daļa no Vācijas centieniem nostiprināt savas militārās spējas pēc gadiem ilgas nolaidības, jo NATO dalībvalstis saskaras ar spiedienu no turpmāka aizsardzības izdevumu pieauguma saistībā ar iespējamu turpmāku Krievijas agresiju un Vašingtonas spiedienu.

Masveidā uzlabojiet Bundesvēru

Mercs skaidroja, ka Vācija "masveidā iegulda savos bruņotajos spēkos" ārpus jaunās brigādes. "Mēs arī vēlētos sūtīt signālu saviem sabiedrotajiem: tagad izlēmīgi investēsim paši savā drošībā," viņš piebilda. "Kopā ar saviem partneriem mēs esam apņēmības pilni aizstāvēt alianses teritoriju pret jebkādu - pat jebkādu - agresiju. Mūsu Baltijas sabiedroto drošība ir arī mūsu drošība."

Palielināt aizsardzības izdevumus Lietuvā

Lietuva janvārī paziņoja, ka no nākamā gada palielinās savus aizsardzības izdevumus no 5% līdz 6% no IKP, salīdzinot ar nedaudz vairāk nekā 3%. Tas padara Lietuvu par pirmo NATO valsti, kas izvirzījusi ASV prezidenta Donalda Trampa pieprasīto 5% mērķi. Tiek izstrādāts plāns visiem sabiedrotajiem līdz 2032.gadam saviem aizsardzības budžetiem tērēt 3,5% no IKP, kā arī papildu 1,5% potenciāli ar aizsardzību saistītām pozīcijām, piemēram, infrastruktūrai - ceļiem, tiltiem, lidostām un jūras ostām.

Mērķi līdz 2032. gadam

Mercs Lietuvā skaidroja, ka šie skaitļi šķiet “saprātīgi un arī sasniedzami” – vismaz tuvākajā periodā līdz 2032. gadam. Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss šīs nedēļas sākumā paziņoja, ka nākamo piecu līdz septiņu gadu laikā ir plānots palielināt aizsardzības izdevumus par 0,2 procentpunktiem gadā.

Diplomātiskie centieni panākt mieru Ukrainā

Mercs kopš stāšanās amatā šā mēneša sākumā ir pastiprinājis diplomātiskos centienus panākt pamieru Ukrainā. "Mēs stingri nostājamies pret Ukrainu, taču esam kopā kā eiropieši un, kad vien iespējams, spēlējam kā komanda ar ASV," viņš teica.