Vācija, kas atrodas pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara, karaspēks ārzemēs

Vācija, kas atrodas pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara, karaspēks ārzemēs

Viļņs, Lietuva - kanclers Frīdrihs Merzs ir uzsācis novatorisku vācu brigādi Lietuvā, kas ir paredzēta, lai palīdzētu aizsargāt NATO austrumu sānu. Viņš ceturtdien sacīja: "Arī mūsu Baltijas sabiedroto drošība ir mūsu drošība", kamēr bažas joprojām pastāv Krievijas agresijā.

NATO-East flanga stiprināšana

Mercs uzsvēra, ka Vācijas militārpersonu stiprināšana piespiež signālu sabiedrotajam, lai ieguldītu paša drošībā. Brigades izvietošana Lietuvā ir pirmā reize, kad Otrais pasaules karš ilgtermiņā atrodas ārpus Vācijas. Lietuvas prezidents Gitanas Nausėda pēc tikšanās ar Mercu sacīja: "Šī ir vēsturiska diena. Uzticības, atbildības un rīcības diena."

Pilnīga operatīvā gatavība līdz 2027. gadam

Vācijai ir staciju karaspēks Lietuvā kopš 2017. gada, tiešā veidā uz robežas ar Krievijas Excrave Kaļiņingradu un Maskavas sabiedroto Baltkrieviju, lai nodrošinātu austrumu NATO robežu. Ar jauno brigādi Vācija padziļina savas saistības. Vanguard sāka nedaudz vairāk nekā pirms gada ar sagatavošanās darbiem un pagājušajā rudenī izauga līdz “aktivizācijas stienim”, kas bija aptuveni 250 cilvēku. 45. Panzerbrigade, iespējams, sasniegs visu savu spēku - aptuveni 5000 karavīru, kas līdz 2027. gada beigām ir izvietoti Rukla un Rudninkai.

Svarīga militārā klātbūtne Viļņā

Desmitiem militāro helikopteru ceturtdienas pēcpusdienā lidoja virs Centrālās katedrāles laukuma Viļņā, kamēr lietus dēļ lietus beidzās. Tika klāt simtiem karavīru un skatītāju. Mercs pasākumā sacīja: "Aizsardzība ar Viļņu palīdzību nozīmē arī Berlīnes aizsardzību." Stacionēšana Lietuvā ir daļa no Vācijas centieniem stiprināt savas militārās spējas pēc gadiem ilgas nolaidības, savukārt NATO locekļi ir pakļauti pieaugošajiem aizsardzības izdevumiem, ņemot vērā iespējamo citu Krievijas agresiju un Vašingtonas spiedienu.

Bundeswehr masveidā jaunināšana

Merzs paskaidroja, ka Vācija "masveidā iegulda savos bruņotajos spēkos" ārpus jaunās brigādes. "Ar to mēs arī vēlamies nosūtīt signālu mūsu sabiedrotajiem: ieguldīsim ieguldījumus, kas noteikti mūsu pašu drošībā," viņš piebilda. "Kopā ar mūsu partneriem mēs esam apņēmušies aizstāvēt alianses teritoriju pret katru - tiešām katru - agresiju. Arī mūsu Baltijas sabiedroto drošība ir mūsu drošība."

Aizsardzības izdevumu pieaugums Lietuvā

Lietuva janvārī paziņoja, ka palielinās aizsardzības izdevumus līdz 5 % līdz 6 % no IKP no nākamā gada, t.i., no nedaudz vairāk par 3 %. Tas padara Lietuvu par pirmo NATO tautu, kas nosaka 5 %mērķi, kuru prasa ASV prezidents Donalds Trumps. Tiek izstrādāts plāns, ka visi sabiedrotie līdz 2032. gadam iztērē 3,5 % no IKP par saviem aizsardzības budžetiem, kā arī papildu 1,5 % potenciāli aizsardzībai, piemēram, infrastruktūra - ielas, tilti, lidostas un jūras ostas.

galamērķi līdz 2032. gadam

Merzs sacīja, ka šie skaitļi ir "saprātīgi un arī pieejami" - vismaz nākamajā periodā līdz 2032. gadam. Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss paziņoja, ka aizsardzības tēriņi nākamajos piecos līdz septiņos gados tiek plānots par 0,2 procentpunktiem.

Diplomātiski miera centieni Ukrainā

Merz ir pastiprinājis diplomātiskos centienus kopš stāšanās amatā mēneša sākumā, lai sasniegtu bruņojumu Ukrainā. "Mēs stingri atrodamies Ukrainas pusē, bet mēs esam arī kopā kā eiropieši - un, kad vien iespējams, mēs spēlējam komandā ar ASV," viņš teica.