Iedzīvotāju padome aicina vairāk uzticēties: steidzami reformēt medijus!

Iedzīvotāju padome aicina vairāk uzticēties: steidzami reformēt medijus!

Pilsoņu padome “Mediji un demokrātija” nesen tikās un formulēja būtiskas prasības par mediju lomu demokrātiskā sabiedrībā. Sanāksmē, kurā piedalījās divdesmit pārstāvji no dažādām sabiedrības jomām 50 rezolūcijas pieņemts. Ar šiem rezultātiem mediju vadītāji, politisko lēmumu pieņēmēji un plašāka sabiedrība tiks iepazīstināti nākamā gada 2025. gada jūnijā.

Pilsoņu padomes galvenais uzdevums ir radīt uzticību plašsaziņas līdzekļiem. Padome aicina nodrošināt lielāku caurskatāmību medijos un stingru kvalitātes kritēriju izpildi. Turklāt ir nepieciešama lielāka plašsaziņas līdzekļu satura un struktūru dažādība. Rezolūcijās arī uzsvērts, ka mediju izglītībai jābūt iekļaujošai un daudzvalodīgai. Tāpēc valsts līdzekļi vairs nav jāplūst reklāmu veidā, bet gan jāizmanto kā finansējums viedokļu daudzveidības un sociālās līdzdalības stiprināšanai.

Prasības un pamatnosacījumi

Iedzīvotāju padome uzskata, ka ir svarīgi, lai lēmumus par finansējumu turpmāk pieņemtu neatkarīgas ekspertu padomes. Lai nodrošinātu lielāku sasniedzamību un ietekmi, publiskās vietās ir jāuzlabo piekļuve kvalitatīviem medijiem. Tāpat tiek prasīts lielāks atbalsts žurnālistikas tālākizglītībai gan no mediju politikas, gan no mediju kompānijām. Zinātnes un prakses eksperti būtiski veidoja konsultāciju saturu.

Rezultātu prezentācijas datums ir paredzēts2025. gada 25. jūnijs18:00. iekšāKonkordijas preses klubsplānots, par ko tiks sniegta sīkāka informācija.

Mediju loma demokrātijā

Liela nozīme ir jautājumam par mediju ietekmi demokrātijā. Saskaņā ar ziņojumu bpb.de Demokrātisku sabiedrību mērķis ir novērst dominējošu uzskatu varu. Plašsaziņas līdzekļiem un jo īpaši žurnālistikai ir izšķiroša loma viedokļu veidošanā un veicina viedokļu daudzveidību sabiedrībā. Tomēr pastāv risks, ka atsevišķas grupas iegūs pārmērīgu ietekmi, ko mediju politika cenšas regulēt.

Starpvalstu apraides līgums (RStV) nosaka dominējošo viedokļa varu un tā kontroli. Jo īpaši auditorijas daļa 30% liek pieņemt šādu varas dominējošo stāvokli. Šeit būtiska loma ir Komisijas koncentrācijas noteikšanai plašsaziņas līdzekļu sektorā (KEK). Centrālais aspekts ir mediju ietekmes uz viedokļu veidošanos novērtējums, dažādiem medijiem ir dažāda veida ietekme.

Nākotnes plašsaziņas līdzekļu politikā ir jāņem vērā potenciālā ietekme uz plašsaziņas līdzekļiem, jo ​​īpaši tiešsaistes plašsaziņas līdzekļi kļūst arvien svarīgāki un maina mediju vidi.

Skatiens nākotnē

Diskusiju par mediju lomu demokrātijā veicina tādu ekspertu kā politoloģe Andrea Römmele.Berlīnes Herti skolavēl vairāk stimulēts. Sarunās par sociālo mediju un tradicionālo mediju ietekmi kļūst skaidrs, ka izpratnei starp dažādām politiskajām nometnēm ir izšķiroša nozīme. Tādas iniciatīvas kā Hannas Izraēlas “Manas valsts sarunas”, kas pulcē cilvēkus ar pretēju politisko pārliecību, ir soļi pareizajā virzienā, lai pārvarētu politiskās atšķirības.

Rezumējot, var teikt, ka Pilsoņu padomes rezultāti un prasības, kā arī vispārējie apsvērumi par mediju politiku Vācijā liecina par nepārprotamu nepieciešamību rīkoties. Ceļam uz dinamisku, plurālistisku demokrātiju ir nepieciešama aktīva un daudzveidīga plašsaziņas līdzekļu sistēma, kas gan piedāvā pilsoņiem piekļuvi informācijai, gan integrē diskursā dažādas balsis un viedokļus.

Lai iegūtu papildinformāciju par šo tēmu, skatiet ziņu vietnē ARD mediju bibliotēka ļoti ieteicams.