Svešvalodu atcelšana skolās: sašutums par Krečmaņa plānu!

Svešvalodu atcelšana skolās: sašutums par Krečmaņa plānu!

Pretrunīgi vērtētais Bādenes-Virtembergas premjerministra Vinfrīda Krečmaņa priekšlikums izraisa sašutumu visā valstī. Zaļās partijas politiķis uzskata, ka turpmāk skolēniem vairs nebūs jāmācās otra svešvaloda savam abituram. "Mums šodien tas vairs nav vajadzīgs," uzsvēra Krečmans mediju konferencē Štutgartē. Viņš apgalvoja, ka mūsdienu tehnoloģijas, piemēram, tulkošanas ierīces, padara valodu apguvi novecojušu. Kritiķi, piemēram, Filologu asociācija, ir satraukti un uztver viņa vērtējumu kā pamatīgu uzbrukumu izglītības sistēmai un īpaši vidusskolām. ziņas4skolotāji ziņots.

Bijušais Vācijas skolotāju asociācijas prezidents Heincs-Peters Meidingers asi nosoda šos plānus un norāda, ka otras svešvalodas zaudēšana liegtu būtisku izglītības vērtību. Izmantojot valodu kā piemēru, Meidingers skaidro: "Katrai valodai ir atšķirīgs skatījums uz pasauli, ko varat izjust tikai tad, ja pats pārvaldāt valodu." Pat tādi valodnieki kā Marena Pauli no valodu apguves platformas Babbel brīdina, ka valodu apguve veicina ne tikai lingvistiskās prasmes, bet arī empātiskās un starpkultūru prasmes. “Jaunas valodas apguve palīdz lauzt aizspriedumus un sagatavo jauniešus globalizētajai pasaulei,” saka Pauli. merkur.de citēts.

Tehnoloģijas pret izglītību

Krečmaņa ideja par otrās svešvalodas nomaiņu pret digitālo mediju lietotprasmes priekšmetu tiek sastapta ar lielu pretestību. Kritiķi apgalvo, ka valoda ir pamats piekļuvei kultūrām un identitātēm un ka studenti ar tikai elementārām valodas zināšanām var atpalikt globālajā konkurencē. GEW priekšsēdētāja Monika Šteina uzsver, ka valodas apguve ir ne tikai saldējuma pasūtīšana atvaļinājumā. “Lai jēgpilni apgūtu svešvalodu, ir nepieciešama savstarpēja saruna,” viņa precizē. Kamēr Krečmans vēlas pievērsties digitālajām kompetencēm, izglītības eksperti brīdina, ka lingvistisko prasmju zudums var apdraudēt arī moderno tehnoloģiju izmantošanu. “Valodas trūkums galu galā ir kaitīgs pat mākslīgajam intelektam,” saka filoloģijas nodaļas vadītāja Martina Šerere.