Strīds par ORF pilnvaroto padomi: Universitātes konference iesniedz sūdzību!

Strīds par ORF pilnvaroto padomi: Universitātes konference iesniedz sūdzību!

Universitātes konference (uniko) ir iesniegusi KommAustria sūdzību par ORF fonda padomes sastāvu. Šādas iejaukšanās iemesls ir it kā nepareizais sabiedriskās padomes sastāvs, sūtot locekļus uz pilnvaroto padomi. Sūdzības centrālais punkts ir tas, ka Ģertrūdi Aubaueri un Beatriksi Kārli, kuras abas strādā ÖVP apakšorganizācijās, nedrīkstēja nosūtīt uz sabiedrisko domi. Saskaņā ar ORF likuma noteikumiem personas ar politiskām funkcijām ir izslēgtas no dalības ORF komitejās. Valdība iecēla Beatriksu Kārli universitāšu sektorā, un tāpēc tai nebija jāiekļaujas šajā komitejā, kā ziņo OE24.

Gan Aubauers, gan Kārlis izstājās no sabiedriskās padomes aizdomu par nesaderību dēļ, ko uniko prezidente Bridžita Hūtere uzskata par pierādījumu tam, ka sabiedriskā padome nebija partijas politiski neatkarīga. Viņa sacīja, ka augstskolas konferencei šis process ir nepieņemams. Pati ORF vēl nav sniegusi oficiālu paziņojumu par šiem notikumiem.

Izņemšana un aizstāšana

Ģertrūde Aubauere apstiprinājusi savu izstāšanos no “Standarta”. Viņa nebūs pārstāvēta Pilnvarnieku padomē, kas sanāks uz dibināšanas sēdi nākamajā otrdienā. Aubauera vietā pilnvarotajā padomē, iespējams, varētu pāriet Petra Stolba, kura arī ir ÖVP sastāvā. Attiecībā uz mandātiem sabiedriskajā padomē joprojām nav skaidrs, kurš tos pārņems, jo federālajai valdībai ir jāizvēlas un jānosūta pārstāvji vecāka gadagājuma cilvēku un zinātnes jomās, kā Die Presse ziņo.

Sabiedriskā padome pirms pirmās sēdes jau bija zaudējusi divus kandidātus, kurus nācās nomainīt pagātnes politisko aktivitāšu dēļ. Šīs izmaiņas izceļ jautājumus par politisko ietekmi uz ORF.

Konstitucionālais konteksts

Šīs problēmas fonu kompensē konstitucionālās bažas, jo Satversmes tiesa (VfGH) ir atzinusi ORF likuma noteikumus par nodibinājuma valdes un sabiedriskās padomes iecelšanu un sastāvu par antikonstitucionāliem. Šie noteikumi pārkāpj neatkarības un plurālistiskā sastāva prasību saskaņā ar Federālā konstitucionālā likuma par apraides neatkarību I panta 2. punktu. Īpaši problemātisks ir fakts, ka federālā valdība ieceļ deviņus Pilnvaroto padomes locekļus, savukārt Sabiedriskā padome var iecelt tikai sešus locekļus. Tas rada politiskās ietekmes pārsvaru, kas apdraud apraides neatkarību, kā ziņo VfGH.

Likumdevējam līdz 2025. gada 31. martam ir jāpieņem jauni noteikumi, jo tad antikonstitucionālie noteikumi zaudēs spēku. Šajā laikā pašreizējā fonda un sabiedriskās padomes pilnvaru termiņš ir spēkā līdz jaunai ieceltās komitejas pirmajai sanāksmei.