Merza izteikumi par migrāciju: Pilsētas ainava izraisa karstas demonstrācijas!

Merza izteikumi par migrāciju: Pilsētas ainava izraisa karstas demonstrācijas!

14. oktobrī Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs komentēja migrācijas politikas izaicinājumus Vācijā. Viņš uzsvēra, ka Vācijas federālā valdība progresē un labo iepriekšējās neveiksmes. Neskatoties uz to, Merzs atzina, ka pilsētas ainavā joprojām ir problēmas. Jo īpaši viņa piezīmes bija vērsta uz to migrantu atgriešanos, kuriem nav likumīgas uzturēšanās statusa. Pēc viņa novērtējuma, paaugstinātu risku rada migranti, kuriem nav pastāvīgas uzturēšanās atļaujas un kuri pārkāpj spēkā esošos noteikumus. Šie paziņojumi ir izraisījuši pretrunas Vācijā, ar Kreisās partijas un citu grupējumu rīkotajām demonstrācijām pret Merza komentāriem, apsūdzot viņu par tuvināšanos AfD.

Reakcijas uz Merza komentāriem liecina par izteikti dalītu viedokli. ZDF politiskā barometra aptauja parādīja, ka Merza argumentus atbalsta 63 procenti aptaujāto, bet 29 procenti uzskata šo viedokli par nepamatotu. Apstiprinājums ievērojami atšķiras atkarībā no vecuma grupas: tikai 42 procenti jauniešu vecumā no 18 līdz 34 gadiem atbalsta viņa apgalvojumu, savukārt 70 procenti jauniešu vecumā no 35 līdz 59 gadiem un 66 procenti no tiem, kas vecāki par 60 gadiem, viņam piekrīt. Izskan arī spēcīgas kritiskas balsis no Zaļās partijas Eiropas politiķa Ērika Mārkvarta, kurš aptauju raksturoja kā kropļojošu.

Pašreizējā situācija un sociālās debates

Migrācijas politika ir kļuvusi aktuālāka kopš pilsoņu kara Sīrijā (2015/2016), kā rezultātā Vācija uzņēma vairāk nekā miljonu bēgļu. Saskaņā ar statistiku 2024. gadā Vācijā bija aptuveni 251 000 patvēruma pieteikumu, kas atbilst aptuveni 29 procentu samazinājumam salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tomēr šis jautājums ir ieguvis jaunu aktualitāti, īpaši pēc nesenajiem uzbrukumiem Manheimā un Solingenā, kas vēl vairāk pastiprinājuši debates par migrācijas un patvēruma politiku.

Aptaujas liecina, ka ievērojama daļa Vācijas iedzīvotāju aicina mainīt migrācijas politiku. 2024. gada septembra aptauja parādīja, ka 77 procenti respondentu atbalsta šādu pavērsienu. Šie viedokļi parādījās laikā, kad Tīringenes un Saksijas štatu vēlēšanās AfD saņēma vairāk nekā 30 procentus balsu un 2025. gada federālajās vēlēšanās ieguva 20,8 procentus. Tajā pašā laikā daudzas pašvaldības apgalvo, ka tās ir pārslogotas attiecībā uz bēgļu izmitināšanu. Šīs pārslodzes tieši ietekmē sabiedrības uztveri par migrācijas politiku.

Politiskās reakcijas un stratēģijas

Politiskajā spektrā federālā valdība atbildēja uz izaicinājumiem ar īpašiem pasākumiem, tostarp deportācijām uz Afganistānu un stingrāku robežkontroli. Turklāt 2024. gada janvārī tika apspriests likums par atgriešanas uzlabošanu, lai paātrinātu izraidīšanu. Tikmēr lielākā daļa vāciešu, risinot jautājumus ar bēgļiem, dod priekšroku Eiropas risinājumiem. Citās ES valstīs, piemēram, Nīderlandē un Spānijā, ir liels atbalsts kopējai patvēruma sistēmai.

Pašreizējo diskusiju par migrāciju un integrāciju izmanto dažādi politiskie dalībnieki, lai nostiprinātu savas pozīcijas. Luksoforu koalīcija cenšas reaģēt uz dažādajiem migrācijas politikas izaicinājumiem, savukārt labējo spiediens kļūst arvien pamanāmāks. Šī tēma joprojām ir centrālā sociālā problēma, kas skar ne tikai Vāciju, bet arī citas Eiropas valstis.

Šajā kontekstā ir svarīgi rūpīgi sekot līdzi publiskajām diskusijām un politiskajām reakcijām, lai saprastu, kā tālāk attīstīsies migrācijas politika Vācijā.

Lai iegūtu papildinformāciju par šo tēmu, lūdzu, apmeklējiet: Maza avīze, t-online.de, un Statistika.