Klimata aizsardzības trauksme: valdības programma saņem sliktu ziņojumu!

Klimata aizsardzības trauksme: valdības programma saņem sliktu ziņojumu!

Trīs partiju ÖVP, SPÖ un Neos koalīcijas valdības programmas pašreizējā klimata pārbaude ir jaukta ar vāju. Saskaņā ar WWF datiem no 21 pārbaudītās jomas 12 tika novērtētas kā vājas un nepilnīgas, un 7 tika novērtētas kā nepārprotami negatīvas. Potenciālais progress tika konstatēts tikai 2 jomās. Pasaules Dabas fonda klimata pārstāvis Reinhards Uhrigs kritizē konkrētu mērķu, grafiku un budžetu trūkumu. Tas rada klimatam kaitīgas plaisas un pretrunas koalīcijas paktā.

Ziņojuma publicēšana notiek laikā, kad ES izdara arvien lielāku spiedienu uz savām dalībvalstīm, lai tās sasniegtu klimata mērķus līdz 2030. gadam. Saskaņā ar Federālās vides aģentūras datiem, ES īsteno visaptverošu klimata aizsardzības politiku, kuras pamatā ir videi un klimatam kaitīgo darbību samazināšana. Izšķiroši svarīgi ir tādi starptautiski pamatnosacījumi kā ANO Vispārējā konvencija un Parīzes nolīgums.

Kritika un prasības

Pasaules Dabas fonds aicina veikt konsekventus klimata aizsardzības pasākumus Austrijai kā uzņēmējdarbības vietai un nodrošināt darbavietas. Ir pozitīvas atsauksmes par jaunu mēģinājumu pieņemt klimata aizsardzības likumu un saglabāt mērķi līdz 2040. gadam kļūt par klimatneitrālu. Tomēr tiek kritizēti aklie punkti enerģijas taupīšanā un aizkavēšanās ar videi kaitīgo subsīdiju samazināšanu. Turklāt automaģistrāļu un ātrgaitas ceļu paplašināšana tiek uzskatīta par problemātisku.

Skaidrības trūkums par ES mērķu ieviešanu līdz 2030.gadam valdības programmā var beigties ar draudiem miljardu apmērā, ja nenotiks pavērsiens. Papildus straujai kaitīgo subsīdiju samazināšanai WWF cita starpā iesaka klimatam draudzīgu ēku renovācijas paketi un lielāku bioloģiskās daudzveidības aizsardzību.

Salīdzinājums ar Vāciju

Atšķirībā no Austrijas, Vācija 2024. gada jūlijā stājās spēkā jauns klimata aizsardzības likums. Tā mērķis ir līdz 2045. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz nullei. Federālā valdība ir pastiprinājusi neatkarīgo ekspertu padomi klimata jautājumos, lai varētu aktīvāk un efektīvāk rīkoties klimata aizsardzības politikā. Mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 65% salīdzinājumā ar 1990. gadu, kas jau ir izraisījis samazinājumu par vairāk nekā 10% 2023. gadā.

ES klimata politikas ietvaros dalībvalstīm ir pienākums izstrādāt nacionālos enerģētikas un klimata aizsardzības plānus. Tiem vajadzētu palīdzēt konkretizēt emisiju samazinājumu un veicināt atjaunojamo enerģiju. Pati ES cenšas panākt siltumnīcefekta gāzu neitralitāti līdz 2050. gadam un ir pieņēmusi izaugsmes stratēģiju, lai ar zaļo kursu sasniegtu klimata mērķus.

Lai gūtu panākumus ilgtermiņā, eksperti uzsver nepieciešamību radīt sabiedrības akceptu enerģētikas pārejai. Jāskatās, kā Austrijas valdība reaģēs uz pašreizējiem izaicinājumiem un vai klimata politikā būs izmaiņas. Progress Vācijā varētu kalpot par stimulu veikt izšķirošus pasākumus arī Austrijā.