Gewessler kā zaļš cerību nesējs: pārkārtošanās federālajā valdībā!

Gewessler kā zaļš cerību nesējs: pārkārtošanās federālajā valdībā!

Gatavojoties Zaļo federālajam kongresam, kas notiks 29. jūnijā, partija tiks pārveidota pēc federālās valdības aiziešanas. Iepriekšējais federālais pārstāvis Verners Koglers paziņojis, ka atteiksies no partijas vadības. Leonore Gewessler, bijusī vides aktīviste un Koglera kabineta kolēģe, tiek uzskatīta par favorītu viņas pēcteci. Gewessler paziņoja par savu kandidatūru aprīļa sākumā un kopš tā laika ir apceļojusi federālās zemes, lai stiprinātu savu atbalstu. Šajā kongresā tiks likvidēts arī ģenerālsekretāra amats, kuru iepriekš ieņēma Olga Voglauere. Tā vietā Voglauere koncentrēsies uz saviem pienākumiem kā Karintijas Nacionālās padomes locekle.

Lēmums likvidēt Ģenerālsekretariātu nav pieņemts bez kritikas. Voglauere ģenerālsekretāra amatu pildīja kopš 2023. gada, taču arvien biežāk tika apspriestas viņas vadības prasmes ES vēlēšanu kampaņā. Ģenerālsekretariāts tika izveidots tikai pirms diviem gadiem un iepriekš piedzīvoja līdzīgu procesu, kad no 2019. līdz 2020. gadam amatu ieņēma Timo Fīzels. Papildus partijas vadības ievēlēšanai tiks ievēlēti arī seši jauni federālās valdes locekļi, tostarp tādi kandidāti kā Alma Zadiča, Barbara Neslere un Francs Klugs, kuri kandidē uz finanšu ierēdni.

Galvenie priekšlikumi spēcīgai Eiropai

Federālā kongresa laikā tiks apspriesti arī divi būtiski galvenie priekšlikumi. Pirmo priekšlikumu “Klimatam laimīga Eiropa” iesniedza Gewessler un sociālo lietu un veselības ministrs Johanness Rauhs. Šīs lietojumprogrammas mērķis ir noteikt kursu uz klimatneitrālu un sociāli taisnīgu Eiropu. Rodas jautājums, vai turpināt ceļu uz videi draudzīgu kontinentu vai atjaunot atkarību no fosilā kurināmā.

Otro galveno ierosinājumu “Kopā stiprai, brīvai un solidārai Eiropai” iepazīstināja tieslietu ministre Alma Zadiča un kluba priekšsēdētāja Sigi Maurere. Šeit galvenā uzmanība tiek pievērsta brīvību un cilvēktiesību aizsardzībai Eiropā, īpaši pret labējo ekstrēmistu uzbrukumiem. Autori brīdina par politisko klimatu, kurā galēji labējie, kurus pārstāv tādi aktieri kā Kikls, Orbāns un Lepēna, vēlas šķelt ES un veicināt nacionālismu.

Pašreizējo notikumu konteksts

Arī pašreizējās norises priekšvēlēšanu laikā ir jāskata pēdējo piecu gadu kontekstā, kurā Eiropas Parlamenta zaļie ir devuši izšķirošu ieguldījumu panākumu virzībā uz priekšu vairākās jomās. Gaidāmo Eiropas Parlamenta vēlēšanu programmai dots nosaukums “Kas mūs pasargā” un tajā uzsvērta ES kā drošības garants laikā, kad pieaug draudi no Krievijas agresijas kara pret Ukrainu, kā arī labējo ekstrēmistu nostādņu pieauguma un klimata krīzes.

Zaļo panākumu bilance liecina, ka viņi ir apņēmušies stiprināt klimata un ekonomikas politiku, paplašināt digitalizāciju un patērētāju aizsardzību, kā arī veicināt ilgtspējīgu uzņēmējdarbību. Šiem jautājumiem būs galvenā loma arī gaidāmajās vēlēšanās, lai nodrošinātu nepārtrauktu demokrātijas, brīvības un cilvēktiesību aizsardzību Eiropā.