Netanjahu palielina spiedienu uz Hamas: ķīlnieku sagrābšana kā tiesas process ar uguni!

Netanjahu palielina spiedienu uz Hamas: ķīlnieku sagrābšana kā tiesas process ar uguni!

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu draudējis Hamas ar pastiprinātu militāro spiedienu Gazas joslā, ja netiks atbrīvoti atlikušie ķīlnieki. Savā runā parlamentā Netanjahu uzsvēra, ka Izraēlas pasākumi varētu ietvert iespēju sagrābt teritoriju. Viņa aizsardzības ministrs Izraēls Kats jau iepriekš bija norādījis, ka teritorijas anektēšana Gazas joslā ir iespēja, ja Hamas turpinās turēt ķīlniekus. Patlaban Hamas rokās atrodas 58 ķīlnieki, kas savukārt brīdina, ka Izraēlas mēģinājumi atbrīvot ķīlniekus ar spēku var apdraudēt viņu dzīvības.

Hamas arī paziņoja, ka dara visu iespējamo, lai nodrošinātu ķīlnieku drošību, vienlaikus mudinot Izraēlu neturpināt uzbrukumus Gazas joslā. Šī agresīvā retorika nāk pēc tam, kad Izraēla atsāka uzlidojumus Hamas mērķiem. Tas ir pirmais militārais progress kopš pamiera beigām 19. janvārī. Pagājušajā trešdienā Izraēlas armija arī sāka jaunu sauszemes operāciju Gazas joslā, lai izdarītu spiedienu uz Hamas.

Militārā eskalācija Gazas joslā

Kauju atsākšanai jau ir bijušas liktenīgas sekas: saskaņā ar Hamas kontrolētās veselības aizsardzības iestādes datiem Gazas joslā kopš uzbrukumu sākuma ir nogalināti vismaz 830 cilvēki, un šo skaitu nevar neatkarīgi pārbaudīt. Šī situācija veido pamatu Izraēlas kritizētajām militārajām stratēģijām, kuru mērķis ir iznīcināt Hamas militārās spējas un atbrīvot ķīlniekus.

Konflikta saknes meklējamas tālu senā pagātnē. 2023. gada 7. oktobrī notika viens no asiņainākajiem incidentiem pēdējo gadu laikā, kad Hamas pastrādāja zvērības, kuru rezultātā Gazas joslā gāja bojā aptuveni 1200 cilvēku un aptuveni 250 tika saņemti par ķīlniekiem. Izraēlas valdība reaģēja uz notikumiem, mēģinot ierobežot Hamas militārās iespējas. Tomēr Izraēlas militārie panākumi ir ierobežoti. Lai gan līdz 2024. gada maijam bija nogalināti 14 000 Hamas kaujinieku, Hamas turpināja uzbrukumus Izraēlas karavīriem un civiliedzīvotājiem.

Humanitārā krīze un ģeopolitiskās dimensijas

Humanitārā situācija Gazas joslā šobrīd ir katastrofāla. Aptuveni 1,7 miljoni cilvēku ir kļuvuši iekšēji pārvietoti, un daudzas teritorijas ir kļuvušas neapdzīvojamas notiekošo bombardēšanas dēļ. Vardarbība un iznīcināšana norāda arī uz kolektīvo traumu, kas pastāv gan no palestīniešu, gan izraēliešu puses. Palestīnieši konfliktu bieži skatās caur Nakbas objektīvu, 700 000 savu tautiešu bēgšanu un izraidīšanu 1948. gadā.

Tikmēr starptautiskā sabiedrība, tostarp ASV un ES, cenšas deeskalēt konfliktu un sniegt humāno palīdzību Gazas joslai. Tomēr ilgstošs miers joprojām ir tālu, jo Oslo process tiek uzskatīts par neveiksmi. Vēsturisko sāncensību starp izraēliešiem un palestīniešiem, kas aizsākās 19. gadsimtā, tikai pastiprina pašreizējie militārie konflikti.

Neskatoties uz visiem centieniem rast divu valstu risinājumu, konflikts joprojām ir teritoriāls un etnonacionāls ar konkurējošām pretenzijām uz vienu un to pašu teritoriju. Lai gan ir atkārtoti mēģinājumi veicināt mieru, prokrieviskās un irānas Hamas un Hezbollah atbalsta struktūras parādās kā varas faktori, kas vēl vairāk sarežģī situāciju.

Kur reģions attīstīsies, nav skaidrs. Šķiet, ka pašreizējā militārā konfrontācija tikai vairo spriedzi, kamēr palestīniešu un Izraēlas civiliedzīvotāji cieš no sekām. Cerams, ka drīzumā izdosies panākt miermīlīgu risinājumu, lai uzlabotu nepanesamos humanitāros apstākļus.

Informācija par Tuvo Austrumu konflikta vēsturisko un pašreizējo fonu atrodama mājaslapā Federālā pilsoniskās izglītības aģentūra.