Horvātija: prezidents Milanovičs uzvar otrajā kārtā pār valdošo partiju

Svētdien Horvātijas opozīcijas atbalstītais prezidents Zorans Milanovičs ar pārliecinošu pārsvaru uzvarēja pārvēlēšanā uz vēl vienu piecu gadu termiņu. Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem viņš otrajā kārtā guva virsroku pret valdošās konservatīvās partijas kandidātu.

Vēlēšanu rezultāti un reakcijas

Milanovičs saņēma vairāk nekā 74% balsu, savukārt viņa sāncensis Dragans Primoraks, tiesu medicīnas zinātnieks, saņēma nedaudz mazāk par 26%. Šos rezultātus Horvātijas vēlēšanu iestādes publicēja pēc tam, kad bija saskaitīti vairāk nekā 99% balsu. Uzvara ir ievērojams stimuls Milanovičam, kurš ir meklējis Rietumu militāro palīdzību Ukraina kritizēts karā pret Krieviju un stingrs konservatīvā premjerministra pretinieks Andrejs Plenkovičs ir.

Pēc vēlēšanām: prasības valdībai

Savā runā pēc rezultātu paziņošanas Milanovičs sacīja, ka viņa uzvara ir vēlētāju uzticības zīme un vēstījums par pašreizējo situāciju valstī. "Es lūdzu valdību to dzirdēt," sacīja Milanovičs. "Tas nav tikai atbalsts man, bet arī pilsoņu griba."

Politiskie strīdi

58 gadus vecais Milanovičs tiek uzskatīts par populārāko politiķi Horvātijā un dažkārt tiek saistīts ar ievēlēto ASV prezidentu Donalds Tramps salīdzinot viņa kaujinieciskā komunikācijas stila ar politiskajiem oponentiem dēļ. Viņa panākumi paver ceļu politiskā strīda turpināšanai ar premjerministru Plenkoviču, ar kuru viņš nonāca konfliktā jau sava pirmā pilnvaru termiņa laikā.

Vēlēšanas pašreizējo izaicinājumu kontekstā

Milanovičs jau bija pārliecinoši uzvarējis pirmajā vēlēšanu kārtā 29. decembrī, atstājot Primoraku un sešus citus kandidātus tālu aiz muguras. Otrā kārta bija nepieciešama, jo Milanovičam pietrūka tikai 5000 balsu līdz vajadzīgajai 50% atzīmei, kamēr Primoraks bija krietni aiz viņa.

Eiropas Savienības kritika

Svētdienas vēlēšanās Milanovičs atkal pauda asu kritiku ES, nosaucot to par "daudzējādā ziņā nedemokrātisku" un to vada neievēlētas amatpersonas. Viņaprāt, ES veicina attieksmi, kurā pretēji viedokļi tiek uzskatīti par naidīgiem, ko viņš raksturoja kā "intelektuālu vardarbību". "Šī nav modernā Eiropa, kurā es vēlos dzīvot un strādāt," viņš piebilda, uzsverot, ka kā mazas valsts prezidents centīsies to mainīt.

Prezidenta loma Horvātijā

Lai gan Horvātijas prezidenta amats lielākoties ir ceremoniāls, ievēlētam prezidentam ir politiska autoritāte un viņš kalpo kā augstākais militārais komandieris. Milanovičs, kurš iepriekš ir bijis premjerministrs, regulāri apsūdz Plenkoviču un konservatīvo HDZ sistemātiskā korupcijā, savukārt Plenkovičs Milanoviču raksturo kā "prokrievisku" un apdraud Horvātijas starptautisko reputāciju.

Ilgstoša politiskā ietekme

Politikas analītiķis Višeslavs Raoss uzsvēra, ka arvien skaļākajam Milanovičam nav pamata atturēties vai vēlēties kādam izpatikt. "Ja pirmajos piecos viņa prezidentūras gados ar premjerministru nebija sadarbības, kāpēc lai tagad būtu savādāk?" viņš jautāja.

Par Draganu Primoraku

59 gadus vecais Dragans Primoraks ir bijis aktīvs politikā kopš 2000. gadu sākuma, kad viņš bija zinātnes un izglītības ministrs HDZ vadītajā valdībā. 2009. gadā viņš neveiksmīgi kandidēja uz prezidenta amatu un kopš tā laika galvenokārt koncentrējās uz savu akadēmisko karjeru, tostarp pasniedzēja amatus universitātēs ASV, Ķīnā un Horvātijā.