Krīzes samits Parīzē: NATO un Ukraina apspriež militāro palīdzību!
NATO ģenerālsekretārs Rute un Zelenskis Parīzē pārrunā militāro palīdzību Ukrainai un veidus, kā panākt pamieru.
Krīzes samits Parīzē: NATO un Ukraina apspriež militāro palīdzību!
Šodien Parīzē notiek izšķiroša Gribētāju koalīcijas sanāksme, kurā piedalīsies NATO ģenerālsekretārs Marks Rute un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Sanāksmes mērķis ir pārrunāt ārkārtas militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai un pārrunāt veidus, kā panākt iespējamo pamieru. Centrālie jautājumi ir arī Ukrainas armijas ilgtermiņa atbalsts un tās aizsardzības spējas, lai pēc miera līguma varētu stāties pretī iespējamai Krievijas agresijas atjaunošanai. The Maza avīze ziņo, ka sarunās tiks apspriesta Eiropas bruņoto spēku nosūtīšana Ukrainas atbalstam. Šie bruņotie spēki ir paredzēti pārapdrošināšanai, bet ne kaujas vienību veidā.
Eiropas valstis var piedalīties šajā misijā dažādos veidos, lai gan nav vienotas prasības attiecībā uz karavīru nosūtīšanu. Lai gan ASV ir paredzēts darboties kā visaptverošais drošības garants, no Vašingtonas joprojām nav skaidra piedāvājuma. Atbalsts Ukrainai pēdējos gados ir ievērojami pieaudzis, īpaši pēc Krievijas militārās izvietošanas uz robežas 2022. gada janvārī un februārī. Dažas valstis ir attiecīgi palielinājušas savu militāro palīdzību.
Militārais atbalsts NATO valstīm
Tikmēr Apvienotā Karaliste ir sākusi nodrošināt vieglos prettanku ieročus (NLAW) un izvietot apmācītus Ukrainas karavīrus. Atbalstu palielinājušas arī Polija un Baltijas valstis Igaunija, Latvija un Lietuva. No otras puses, Vācija līdz šim ir piegādājusi tikai ķiveres un medicīnas preces, savukārt militārā aprīkojuma nodrošināšanai, šķiet, ir mazāka uzmanība. Kanāda ir izvēlējusies nesniegt nāvējošu militāru atbalstu, piemēram, Federālā pilsoniskās izglītības aģentūra ziņots.
Pēc 2022. gada 24. februāra Ukrainas bruņotie spēki demonstrēja pārsteidzoši sarežģītas militārās spējas. Bija spraigas NATO diskusijas par iespējamām ieroču sistēmu piegādes sekām un ar to saistīto eskalāciju. Arvien vairāk tiek virzīta ieroču piegāde ar lielāku ugunsjaudu Ukrainai, lai gan starp NATO valstīm pastāv atšķirības militārajā atbalstā. Jo īpaši ASV un Apvienotajai Karalistei ir galvenā loma Ukrainas bruņoto spēku atbalstīšanā.
Stratēģiskie apsvērumi un turpmākā attīstība
Ņemot vērā ģeogrāfisko tuvumu Krievijai un iepriekšējās investīcijas aizsardzībā, Krievijai blakus esošajām valstīm ir spēcīgāki stratēģiski iemesli atbalstīt Ukrainu. Dažas analīzes liecina, ka vēlme sniegt militāru atbalstu ir cieši saistīta ar šiem faktoriem. Kamēr Vācija plāno piegādāt pašgājējhaubices 2000, pretgaisa tankus Gepard un kājnieku kaujas mašīnas Marder, tiek apspriesti arī tanki Leopard 2.
Diskusija turpinās, īpaši ņemot vērā vasarā Viļņā gaidāmo NATO samitu, kurā tiks apspriesti aizsardzības izdevumi un nākotnes saistības. Sākotnējie rezultāti liecina, ka investīcijas aizsardzībā varētu palielināt gan dalībvalstu aizsardzības spējas, gan gatavību. Tāpēc pašreizējie notikumi un diskusijas Parīzē būs izšķiroši svarīgas turpmākajam militārajam un diplomātiskajam atbalstam Ukrainai.