Imamoglu apcietinājumā: Turcijā pieaug protesti pret Erdoganu!

Imamoglu apcietinājumā: Turcijā pieaug protesti pret Erdoganu!

Politiskā situācija Turcijā atkal saasinājusies pēc tam, kad Stambulas mērs Ekrems Imamoglu svētdien tika ieslodzīts apsūdzībās par kukuļošanu. Šis arests izraisīja pēdējo desmit gadu laikā lielākajiem pret valdību vērstiem protestiem, kā Maza avīze ziņots. Imamoglu ir sevi pierādījis kā ievērojamu sāncensi ilggadējam prezidentam Redžepam Tajipam Erdoanam, kura valdošā partija pēdējās vēlēšanās zaudēja ne tikai Stambulu, bet arī citas nozīmīgas pilsētas.

Aizturēšana notiek saistībā ar plašāku izmeklēšanu saistībā ar iespējamu korupciju un saistību ar teroristu organizācijām. Kritiķi šos pasākumus uzskata par politisku motīvu, lai vājinātu Imamoglu ietekmi pirms gaidāmajām prezidenta vēlēšanām. Stambulas prokurori par finanšu noziegumiem izdevuši aresta orderus ne tikai Imamoglu, bet arī vairāk nekā 100 citām personām, ziņo. Associated Press.

Starptautiskā atbalss un pretestība

ASV valdība ar bažām sekojusi Imamoglu arestam un ar to saistītajiem protestiem. ASV valsts sekretārs Marko Rubio pauda bažas Turcijas ārlietu ministram Hakanam Fidanam un uzsvēra, ka ASV cieši uzrauga notikumus Turcijā. Tomēr šie diplomātiskie komentāri netiek uzklausīti Ankarā, kur valdība noraida Rubio uzskatus un apgalvo, ka sarunā nebija nekādu bažu.

Papildus politiskajām represijām, kas saistītas ar Imamoglu, Turcijā arvien vairāk tiek arestēti un vardarbība pret politiskajiem oponentiem un aktīvistiem. Situācija ir pasliktinājusies kopš neveiksmīgā apvērsuma mēģinājuma 2016. gadā, un daudzas prominentas opozīcijas personas, piemēram, Selahatins Demirtass un Osmans Kavala, joprojām atrodas apcietinājumā.

Brīvības erozija Erdoana laikā

Politiskā ainava Turcijā ir būtiski mainījusies Redžepa Tajipa Erdoana (Recep Tayyip Erdoğan) laikā, kurš ir nepārtraukti valdījis kopš 2002. gada. Erdogans, kurš 2001. gadā nodibināja Taisnīguma un attīstības partiju (AKP), sākotnēji solīja progresu cīņā pret nabadzību un korupciju. Taču kopš 2011. gada demokrātiskās brīvības valstī ir arvien vairāk ierobežotas.

Preses un vārda brīvība Turcijā ir stingri ierobežota, un aptuveni 95% plašsaziņas līdzekļu atrodas tiešā vai netiešā valsts kontrolē, piemēram, Federālā pilsoniskās izglītības aģentūra ziņots. Ar likumu un pasākumu palīdzību Erdogans ir palielinājis kontroli pār digitālajiem medijiem, kas kopš pēdējām pašvaldību vēlēšanām 2019. gadā ir tikuši vēl stingrāk cenzēti.

Paliek jautājums, kā politiskā situācija un ar to saistītie protesti ietekmēs gaidāmās prezidenta vēlēšanas un cik lielā mērā starptautiskā sabiedrība turpinās reaģēt uz notikumiem Turcijā.