Neparedzamā ASV politika attiecībā uz Ukrainu rada neizpratni Kijevā

Neparedzamā ASV politika attiecībā uz Ukrainu rada neizpratni Kijevā

Kijeva, Ukraina - Ir grūti aptvert pēdējo divu nedēļu notikumu seismisko maiņu. Ukraina un tās sabiedrotie dedzīgi cer, ka pret viņiem vērstie pasākumi ir tikai uzmanības piesaiste. ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Ukrainas jautājumos citēts, ka šis solis bijis tikai tāpēc, lai Ukrainu pamodinātu. Baltajam namam ir tikai militārā palīdzība un Ziņu apmaiņa aizturēja, lai nokārtotu iespējamo parādu apmēram pusi no minerālu bagātība valsts un pieprasīt publisku atvainošanos no prezidenta - tiek uzskatīts, ka tā ir sarunu taktika. Tie var būt tikai skaļi vārdi pirms smaga darījuma.

Jauna pieeja no ASV administrācijas

Taču ir acīmredzamas dziļākas pārmaiņas, kuras Eiropa lēni pieņem un kurām ir grūti pielāgoties. Trampa administrācija sevi uzskata nevis par Ukrainas un tās Eiropas atbalstītāju sabiedroto, bet gan par starpnieku starp viņiem un Maskavu, cerot reabilitēt Krieviju uz globālās politiskās skatuves. Tramps paziņojis, ka "nopietni apsver turpmākas sankcijas pret Maskavu". Tomēr līdz šim viņš nekādas darbības nav veicis. Līdz šim Krievija gardumus tikai nogaršojusi, kamēr sods nav bijis.

Lielas cerības uz gaidāmo tikšanos Rijādā

Spiediens, kas līdz šim tika izdarīts pirms iespējamā darījuma, ir līdzīgs būvuzņēmēja spiedienam uz saviem apakšuzņēmējiem - šeit Amerika pret Ukrainu un Eiropu -, nospiežot nosacījumus, lai tie radītu Krievijai pievilcīgāku piedāvājumu. Ir lielas cerības, ka otrdien Rijādā notiks tikšanās starp ASV valsts sekretāru Marko Rubio, nacionālās drošības padomnieku Maiku Valcu un prezidenta Volodimira Zelenska komandu. Kijevas un Vašingtonas attiecības uzlabosies.

Miera sarunu izaicinājums

Tomēr gandrīz pārāk daudz ir atkarīgs no šīs tikšanās. Personīgie ienaidnieki ir jānoliek malā. Ir jāparaksta līgums par retzemju metāliem un citiem minerāliem, kas, tāpat kā pēdējais CNN redzētais projekts, būtībā ir bezzobains, bet tomēr ir drosmīga zīme par Amerikas ambīcijām attiecībā uz Ukrainas dabas bagātībām. Pirmām kārtām Baltajam namam ir jānoskaidro, kāda veida miers tas domā.

Izaicinājumi Eiropas drošībai un Ukrainas suverenitātei

Šis jautājums rodas pilnībā: Tramps pieprasa, lai Zelenskis "apņemtos ievērot mieru". Vai Tramps domā neskaidras idejas, kuras var noteikt tikai viņš? Vai tas attiecas uz Eiropas miera plāna pamatiem, kas līdz šim ietver ieslodzīto apmaiņu, daļēju pamieru jūrā, gaisā un enerģētikas infrastruktūrā un ierobežotus Eiropas miera uzturēšanas spēkus? (Krievijas amatpersonas to jau lielā mērā noraidīja). Vai arī runa ir par miera teoriju, kas var tikt izstrādāta starp Maskavu un Vašingtonu, bez Eiropas vai Ukrainas pie sarunu galda?

Līgumu problēma

Šai pēdējai idejai vajadzētu radīt vislielākās bažas par Eiropas drošību un Ukrainas suverenitāti. Trampa sūtnis Ukrainā un Krievijā Kīts Kellogs atzīmēja, ka 2022.gada martā Stambulā apspriestais līguma projekts – sasteigts miera mēģinājums, kas cieta neveiksmi kara sākumposmā pēc Ukrainas civiliedzīvotāju Irpinas slaktiņiem – nekalpos par pamatu. Tomēr viņš to sauca par "vismaz sākumpunktu".

Šie ierosinātie līgumi lika Ukrainai atteikties no savām ambīcijām iestāties NATO – mērķis tagad ir ierakstīts valsts konstitūcijā. Projekts paredzēja arī būtiskas kultūras izmaiņas, tostarp krievu valodas kā valsts valodas ieviešanu. Bet pats galvenais, viņš centās ierobežot Ukrainas bruņotos spēkus tā, lai tie būtu ievērojami mazāki par Krievijas milzīgajiem spēkiem – būtībā tas nozīmēja padošanos. Runa nebija par padošanos mieram, bet gan par iespēju atņemt Ukrainai ticami aizstāvēties kārtējā Krievijas uzbrukuma gadījumā, ko Ukraina ir piedzīvojusi vairāk nekā 20 reizes pēdējā desmitgadē.

Ģeopolitiskās spriedzes sekas

Spiediens, kas tiek izdarīts uz Ukrainu, liecina, ka otrdienas tikšanās Rijādā – jau tā ārkārtīgi lielas likmes pēc Katastrofa Ovālajā kabinetā pirms nedaudz vairāk kā nedēļas – nav paredzēta kā vienkārša kompensācija. Mēs varētu uzzināt, kādu mieru Tramps paredz un cik lielā mērā tas atbilst Maskavas ambīcijām.

Tiesiskuma loma

Eiropas nākotnes drošība ir atkarīga no tā, cik daudz “darījuma mākslas” ir šajā darījumā. Biznesa pasaule, kurā darbojas Tramps, ir tāda, kurā viņš cenšas padarīt pirkumu vai līgumu pievilcīgu otrai pusei. Varbūt viņš atlaistu apakšuzņēmēja priekšnieku, ja otra puse būtu ar viņu neapmierināta (kas varētu izskaidrot dažus vaļīgus komentārus par Zelenska piemērotību šim darbam). Varbūt viņš padarītu stingrākus nosacījumus, lai uzlabotu rezerves (pārtrauktu militāro palīdzību). Tāpat viņš varētu glaimot saviem potenciālajiem klientiem (piemēram, viņa svārstīgo attieksmi pret Putinu).

Bet galu galā darījums būtu saistīts ar ķieģeļu un javas iegādi vai būvniecību: vienkārša un paredzama rīcība vai īpašnieku maiņa, ko aizsargā un apsargā juristi un tiesas – saskaņā ar likuma varu. Ja otra puse lauzīs vienošanos, Tramps varētu iesūdzēt tiesā. Precedenti un rīcības virzieni būtu labi definēti, un tiesiskums būtu tās pusē, lai nodrošinātu līguma nosacījumu ievērošanu.

Krievijas pieeja likuma un kārtības jautājumam

Krievija nav liela likuma varas piekritēja. Tā parasti risina sarunas, lai iegūtu laiku un virzītu savus militāros mērķus. Tātad tas burtiski ieņēma Austrumukrainas pilsētu Debaļcevu 2015. gadā noslēgtā pamiera pirmajās dienās, kas sekoja tās ierobežotajam iebrukumam Ukrainā iepriekšējā gadā. VDK apmācīts Putins paļaujas uz maskirovkas (maskirovkas) stratēģiju un sākotnēji noliedza, ka viņa karaspēks būtu iebrucis Krimā 2014. gadā, bet dažus gadus vēlāk smejoties atzina, ka patiesībā tie ir viņa karavīri. Ja viņš būtu bizness, viņa kredītreitings, iespējams, būtu slikts.

Taču Trampa pārliecība, viņa instinkts, ka Putins ir uzticams un vēlas mieru, šobrīd virza ASV politiku un maina Amerikas lomu lielākajā karā Eiropā kopš 40. gadiem.

Sekas Ukrainai

Jau iezīmējas šī psiholoģiskā trieciena radītā kaitējuma pazīmes. Ukrainas spēki ir apdraudēti Kurskas apgabalā un var zaudēt šo mazo Krievijas teritorijas gabalu, kas bija viņu vienīgā teritoriālā svira pie sarunu galda. Ja tie kristu, tur iesaistītie Ziemeļkorejas un Krievijas karaspēki varētu pievērst uzmanību pārējai Austrumu frontei, kur Maskava vairākus mēnešus ir guvusi lēnu progresu.

Pagājušajā nedēļas nogalē notika ballistisko raķešu un dronu uzbrukumi briesmīgi civiliedzīvotāju upuru ieraksti pat pēc tam, kad Tramps draudēja ar sankcijām pret Maskavu par Ukrainas "apšaudīšanu", un situācija varētu vēl vairāk pasliktināties, jo militārās palīdzības pauze samazina ASV piegādāto patriotu skaitu, uz kuriem Ukraina paļaujas savu pilsētu pretgaisa aizsardzībā.

Līdz šim amerikāņu atbalsta samazināšanās Ukrainai pārsvarā aprobežojās ar satracinātiem teātriem ārvalstu galvaspilsētās. Šonedēļ varētu būt plašāka informācija par neskaidro mieru, kuru Tramps meklē. Un tad šo tālo, higiēnisko viesnīcu tikšanos uzvalkos drūmais iznākums Ukrainā, iespējams, pārvērtīsies putekļos un zaudējumos.