Viss kļūst dārgāks: jaunas maksas un nodokļi no 2025. gada jūlija!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Finanšu ministrs Marterbauers iepazīstina ar dubulto budžetu 2025./26. gadam ar daudzām izmaiņām un palielinājumiem, kas stāsies spēkā no 2025. gada jūlija.

Finanzminister Marterbauer präsentiert Doppelbudget 2025/26 mit vielen Änderungen und Erhöhungen, die ab Juli 2025 wirksam werden.
Finanšu ministrs Marterbauers iepazīstina ar dubulto budžetu 2025./26. gadam ar daudzām izmaiņām un palielinājumiem, kas stāsies spēkā no 2025. gada jūlija.

Viss kļūst dārgāks: jaunas maksas un nodokļi no 2025. gada jūlija!

Finanšu ministrs Markuss Marterbauers (SPÖ) iepazīstināja ar dubulto budžetu 2025./26.gadam, kas no jūlija iedzīvotājiem nesīs visaptverošas izmaiņas. Budžetā apkopoti daudzi valsts budžeta konsolidācijas pasākumi, ar kuriem turpmākajos gados paredzēts gūt papildu ienākumus. Valdība līdz 2029. gadam kopumā plāno radīt 760 miljonus eiro, savukārt atvieglojumiem paredzēti tikai 20 miljoni eiro. Sīkāka informācija par galvenajiem ietaupījumiem un nodokļu korekcijām tika paziņota jau pirmajā pasākumu paketē, kas tika pieņemta martā. Tie ietver izglītības atvaļinājuma atcelšanu, tabakas nodokļa palielināšanu un tirdzniecības nodokļa atbrīvojuma beigas saules sistēmām.

22.maijā Nacionālā padome balsos par vēl vienu likumdošanas paketi, kas cita starpā paredz palielināt oficiālo dokumentu nodevas un palielināt veselības apdrošināšanas iemaksas pensionāriem. Jo īpaši nodevas par oficiālajiem procesiem tiks pielāgotas inflācijai par 48,2 procentiem. Piemēram, pase tagad maksās 112 eiro 75,90 eiro vietā, savukārt autovadītāja apliecība pieaugs no 60,50 eiro līdz 90 eiro. Šis nodevas pieaugums stāsies spēkā 2025. gada 1. jūlijā. Finanšu ministrija 2025. gadā paredz papildu ienākumus 65 miljonu eiro apmērā, kas turpmākajos gados pieaugs līdz 150 miljoniem eiro.

Palielinās veselības iemaksas un apdrošināšana

Līdzās izmaiņām valsts budžetā paredzētas arī korekcijas veselības apdrošināšanas iemaksās. Plānots, ka 2025. gada 1. jūnijā iemaksas pensionāriem palielināsies no 5,1 līdz 6 procentiem. Vēl viens būtisks moments ir izmaiņas likumā noteiktajā veselības apdrošināšanā (GKV), kur vidējā papildu iemaksa pieaug līdz 2,5 procentpunktiem. Tas atbilst 0,8 procentpunktu pieaugumam, salīdzinot ar 2024. gadu. Tiek ietekmēta arī aprūpes apdrošināšana, kuras iemaksu likme 2025. gada 1. janvārī tiks palielināta līdz 3,6 procentiem.

Jaunajā ietvarā ir iekļauti arī pielāgojumi studentiem, kuriem tagad jāveic ikmēneša iemaksa 87,38 eiro apmērā, ieskaitot papildu iemaksas individuālajām veselības apdrošināšanas sabiedrībām. Tāpat tiks palielināts ienākumu limits no iemaksām neatkarīgajai kopapdrošināšanai ģimenes apdrošināšanā. Nākotnē tie būs 535 eiro mēnesī, kas varētu palielināt finansiālo slogu daudzām mājsaimniecībām. Papildmaksājumu limits noteikts 2 procentu apmērā no gada bruto ienākumiem, savukārt 1 procents attiecas uz hroniski slimiem cilvēkiem.

Finanšu politikas ietvars un izaicinājumi

2025. gada federālais budžets tika saskaņots 2024. gada jūlijā pēc intensīvām diskusijām luksoforu koalīcijā. Centrālais punkts ir mērķtiecīgais “globālais nepilnīgais tēriņš” 17 miljardu eiro apmērā, kura samazināšana varētu radīt turpmākus samazinājumus. Idejas izmaksu ietaupīšanai galvenokārt nāk no kancelejas. Konkrēti, runa ir par dotāciju Deutsche Bahn un uzņēmumam Autobahn konvertēšanu aizdevumos, taču tas ir pretrunīgi. Juridiskie atzinumi jau pauduši bažas, ka šāda pārveidošana varētu būt antikonstitucionāla.

Debates par parādu bremžu reformu, kas kopš 2011. gada, kad tā tika iekļauta Pamatlikumā, ir pieļāvusi strukturālo parādu tikai 0,35 procentu apmērā no IKP, joprojām ir karsti apspriests temats. Politisko lēmumu pieņēmēji saskaras ar lieliem izaicinājumiem, jo ​​īpaši ņemot vērā Federālās Konstitucionālās tiesas spriedumu 2023. gada novembrī, ar kuru kredītu piešķiršana no īpaša fonda pagaidām tika atzīta par antikonstitucionālu. Jo īpaši budžeta principu ievērošana un nepieciešamība nodrošināt finanšu stabilitāti joprojām ir steidzams uzdevums nākotnē.

Īpaši svarīgs ir arī Stabilitātes padomes novērtējums, kas konsultē federālos līmeņus budžeta un finanšu plānu sagatavošanā. Nepieciešamība ņemt vērā jauno finanšu ietvaru un sekot līdzi prasībām pēc reformām veidos politiskās diskusijas.

Kopumā gaidāmās izmaiņas liecina, ka gan iedzīvotājiem, gan attiecīgajām iestādēm ir jāsagatavojas pamatīgām finanšu korekcijām, kas skars daudzus ikdienas dzīves aspektus.