Nodarbinātības rekords – bet vai Vācijai draud avārija?

Rekordaugsts nodarbinātības līmenis Vācijā tika sasniegts 2024. gadā ar 46,1 miljonu darbinieku. Saskaņā ar ziņojumu Pasaule Skaitļi liecināja, ka nodarbināto cilvēku skaita pieaugums 2023. un 2024. gadā palielinājās par nepilnu procentu. Nodarbinātības pieaugums galvenokārt ir saistīts ar iedzīvotāju skaita pieaugumu un imigrāciju.

Tomēr svarīgi ir tas, ka lielākā daļa bēgļu Vācijā ir atkarīgi no sociālajiem pabalstiem. Nodarbinātības pieaugums galvenokārt attiecas tikai uz tādām ar valdību saistītām nozarēm kā sabiedriskie pakalpojumi, aprūpe, veselība un izglītība. Turpretim ražošanas nozare kopš 2023. gada vidus ir likvidējusi gandrīz 100 000 darbavietu. Vidējais nedēļas darba laiks ir samazinājies no 38:54 stundām 1991. gadā līdz 36:32 stundām, savukārt produktivitāte Vācijā kopš 2019. gada ir stagnējusi.

Pašreizējie izaicinājumi darba tirgū

Nepilna laika likme ir sasniegusi rekordaugstu līmeni – 31 procentu, un strādā vairāk nekā 800 000 cilvēku, kuri arī paļaujas uz pilsoņu naudu. 2024. gadā palielinājās pilsoņu pabalstu saņēmēju un bezdarbnieku skaits, un prognozes liecina par turpmāku bezdarba pieaugumu.

Paredzams, ka nodarbinātības rekords būs pēdējais, jo pensionēšanos vairs nevar kompensēt darbaspēka migrācija. Mazāks darbinieku skaits un mazāk nostrādāto stundu uz vienu iedzīvotāju izraisa nodokļu ieņēmumu un labklājības samazināšanos. Ir nepieciešamas fundamentālas reformas, lai uzlabotu situāciju darba tirgū.

Turklāt analīze par Federālā statistikas aģentūra bezdarba, nodarbinātības un SGB II palīdzības rādītāji ir svarīgi rādītāji imigrantu integrācijai darba tirgū. Bezdarba līmenis parāda reģistrēto bezdarbnieku attiecību pret civilo darbaspēku. Nodarbinātības līmenis atspoguļo to darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvaru, kuri ir nodarbināti ar sociālās apdrošināšanas iemaksām vai strādā nepilnu darba laiku, savukārt SGB II palīdzības līmenis parāda to iedzīvotāju īpatsvaru, kuri ir atkarīgi no pamata nodrošinājuma.

Lai gan šīs izredzes var sniegt svarīgu informāciju, tās jāinterpretē piesardzīgi. Ir dažādi rādītāji un mainīgie, kas var ietekmēt datus, piemēram, informācijas vākšana un konvertēšana dažādos avotos. Īpaša uzmanība jāpievērš atšķirībām datu avotos, piemēram, ārvalstu darba ņēmēju uzskaitē un viņu nodarbinātības līmeņos.