Apkopēja izbeidza darba nespējas atvaļinājuma laikā un joprojām saņem 6260 eiro!
Mištelbahas istabas dežurants bez brīdinājuma tika atstādināts slimības atvaļinājuma laikā un ar AK palīdzību saņēma 6260 eiro.

Apkopēja izbeidza darba nespējas atvaļinājuma laikā un joprojām saņem 6260 eiro!
Kāda istabas apkalpe no Mistelbahas rajona Lejasaustrijā pašlaik piedzīvo strīdus pēc tam, kad viņa tika atlaista no darba slimības atvaļinājuma laikā. Atlaišana notikusi 2024.gada vasarā, neievērojot likumā noteiktos uzteikuma termiņus. Saskaņā ar 5min.at viņa tika izņemta no reģistrācijas Austrijas slimokasē (ÖGK) un nesaņēma 2 maksājumus bez paskaidrojumiem2.
Situācija noveda skartos uz Darba palātu (AK) Mistelbahā, kas aģitēja par viņu prasībām. Galu galā AK par apkopēju varēja iegūt 6260 eiro lielu summu, kas viņai juridiski un līgumiski pienākas. Mistelbahas AK vadītājs Rūdolfs Vestermaijers uzsver, ka doties uz AK rajona biroju šādos gadījumos vienmēr ir vērts.
Juridiskā situācija slimības atvaļinājuma laikā
Darbinieku atlaišana slimības atvaļinājuma laikā bieži rada juridiskus jautājumus. Slimiem darbiniekiem nav vispārējas aizsardzības pret atlaišanu. Darba devēji var atlaist darbiniekus slimības atvaļinājuma laikā, taču uz to attiecas noteiktas procedūras. Uzteikums stājas spēkā, tiklīdz darbinieks to ir saņēmis (piemēram, rakstiski), kā informē WKO. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad darbinieks neatrodas tajā pašā vietā, kamēr uzteikums ir darbinieka pārziņā.
Tomēr tiesiskais regulējums neierobežo iespēju atkāpties no amata slimības atvaļinājuma laikā. Darba devējiem arī nav pienākums atlikt darba attiecību pārtraukšanu. Tomēr darbiniekiem ir tiesības uz turpmāku algu izmaksu, ja viņiem ir tiesības uz turpmāku algas izmaksu. Ja izbeigšana ir neskaidra vai nav pieejama, īpaši slimības gadījumā, var tikt apšaubīta uzteikuma efektivitāte.
Darbinieku tiesību precizēšana
Atbilstoši noteikumiem slimības atvaļinājumā esošajiem darbiniekiem pēc saprātīga laika ir jāiesniedz slimības atvaļinājuma apstiprinājums, kurā ir noteikta informācija par darbnespējas sākumu un paredzamo ilgumu. Diagnoze nav nepieciešama, un novēlots ziņojums par slimību automātiski neizraisa slimības pārtraukšanu. Darba palāta informē, ka lēmumu par darbnespēju pieņem ārstējošais ārsts.
Turklāt ÖGK ir jāinformē par jebkurām izmaiņām slimības atvaļinājuma laikā. Vēl viena svarīga detaļa ir tāda, ka darbiniekiem ir jāseko līdzi līguma nosacījumiem un visiem koplīgumiem, lai nodrošinātu savas tiesības slimības gadījumā. Pašreizējā apkopējas situācija izceļ šo noteikumu aktualitāti un, iespējams, neadekvāto informāciju par darbinieku tiesībām.