Ukraiņi baidās, ka Trampa un M pamiers piedāvā tukšus solījumus

Ukraiņi baidās, ka Trampa un M pamiers piedāvā tukšus solījumus

Irina Daniloviča pazuda 2022. gada aprīlī, atgriežoties no darba. Krievijas varas iestādēm bija vajadzīgas divas nedēļas atzina ka viņa atradās viņu apcietinājumā. Cilvēktiesību aktīviste un medmāsa tika arestēta Krievijas okupētajā Krimā, apsūdzēta nelikumīgā sprāgstvielu glabāšanā un piespriesta septiņu gadu cietumsods. Prāvas laikā Daņiloviča paziņoja, ka viņa tikusi spīdzināta, atrodoties apcietinājumā.

Pārvešana uz cietuma nometni

Kopš tā laika viņa ir deportēta uz bēdīgi slavenu sieviešu soda nometni Zeļenokumskā, Krievijas dienvidos. Kā ziņo cilvēktiesību uzraudzības grupa Zmina, viņa cieš no pastāvīgām galvassāpēm un viņas veselība turpina pasliktināties - taču viņa nedrīkst pa dienu sēdēt un gulēt.

Situācija Ukrainā

Ukraina savas Krievijas kontrolē esošās teritorijas vienmēr ir nodēvējusi par "īslaicīgi okupētām teritorijām" un uzsvērusi, ka galu galā tā atgūs kontroli pār tām. Bet šī cerība tagad ir iznīcināta. Šonedēļ ASV prezidents Donalds Tramps norādīja, ka ir maz ticams, ka Ukraina nonāks pakļautībā Miera sarunas, ko viņš vēlas vadīt kopā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, atgūs lielu daļu savas okupētās zemes. Daņilovičas lieta — un viņa ir tikai viena no tūkstošiem Kijevas teikto, kas tiek turētas apcietinājumā Krievijā — parāda, kas ir uz spēles Ukrainai.

Reakcijas uz Trampu

Trampa komentāri izskanēja pēc 90 minūtēm Telefona zvans ar Putinu trešdien, kas izraisīja paniku Ukrainā, jo tikai daži ticēja, ka Putins vēlas godprātīgi risināt sarunas.

Ekspertu viedokļi par sarunu situāciju

Ukrainas domnīcas Ukrainian Prism ārpolitikas eksperte Jūlija Kazdobina pauda skepsi pret Krievijas līderi un šaubījās, vai viņš vēlas mieru. "Mums ir bijušas sarunas ar Krievijas pusi daudzus gadus," viņa sacīja. Krievijai ir bijusi līguma pārkāpumu vēsture pret Ukrainu, sākot no deviņdesmitajiem gadiem. 1994. gadā Ukraina piekrita atteikties no saviem kodolieročiem apmaiņā pret ASV, Apvienotās Karalistes un Krievijas garantijām, ka tās respektēs Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti.

Skats no Kijevas

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uz Trampa un Putina sarunu atbildēja, uzsverot, ka viņa valsts nepiekritīs nevienam miera līgumam, kas panākts sarunās starp ASV un Krieviju bez Kijevas līdzdalības. "Kā neatkarīga valsts mēs vienkārši nevaram pieņemt nekādas vienošanās bez mums," sacīja Zelenskis, piebilstot, ka fakts, ka Tramps pirmais runāja ar Putinu, "nav patīkami".

Bailes no teritoriālajiem zaudējumiem

Šķiet, ka ukraiņi piekrīt savam vadītājam. Students Nazars Vološenko pauda bažas, ka jebkuras sarunas, kas varētu novest pie turpmākiem teritoriālajiem zaudējumiem Ukrainai, atstās valstij katastrofālas sekas. "Mēs varētu palikt bez pašlaik uz laiku okupētajām teritorijām, bez daļām Hersonas apgabala, Zaporožžas un ilgi cietušās Krimas," viņš sacīja. "Mums ir jāatgūst tas, kas mums likumīgi pieder."

Pašreizējā okupācijas situācija

Krievijas karaspēks pašlaik ieņem gandrīz 20% Ukrainas teritorijas, salīdzinot ar aptuveni 7%, ko viņi kontrolēja pirms neizprovocētā vērienīgā uzbrukuma gandrīz pirms trim gadiem. Ukrainas amatpersonas ziņo, ka aptuveni 6 miljoni cilvēku, tostarp 1 miljons bērnu, dzīvo Krievijas okupācijā, ko ANO raksturojusi kā "drūmu cilvēktiesību situāciju".

Sāpīgs atskats uz Krimu

Krima ir bijusi Krievijas kontrolē kopš Maskavas nelikumīgās aneksijas 2014. gadā. Kopš tā laika Krievija ir ieviesusi brutālu un represīvu režīmu, kas apspiež visa veida pretošanos. Global Rights Compliance jurists Maksims Viščiks sacīja, ka Maskava atkārto to pašu modeli pārējās okupētajās teritorijās.

Ietekme uz sabiedrību

ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā vairākkārt ziņojusi par neskaitāmajiem Krievijas pastrādātajiem cilvēktiesību pārkāpumiem okupētajā Ukrainā – no nelikumīgiem arestiem līdz seksuālajiem vardarbiem un Krievijas pilsonības piespiedu atteikumam un krievu skolu un apmācību programmu apmeklējumam. Krievija šīs apsūdzības vairākkārt noraidījusi.

Bailes radīt bīstamu precedentu

Arī finanšu padomnieks Oleksandrs Sokhatskis pauda skepsi par iespējamo darījumu: "Ja kara rezultātā mainās Ukrainas robežas, tas būtu nepieņemami, ņemot vērā gadiem ilgušo nevajadzīgo cīņu cilvēku izmaksas. Ņemot vērā daudzos upurus, ko šis karš ir prasījis, kāpēc viņiem (Ukrainas karavīriem) būtu jāmirst? Kāpēc viņiem būtu jāaizstāv šīs teritorijas?" Karavīri frontes līnijās arī ir skeptiski par to, ka Trampa un Putina sarunas varētu dot iznākumu, ko daudzi ukraiņi pieņemtu.

Komandiera rūpes

Mehanizētās brigādes komandieris, kas karo Austrumukrainā pie Laimanas, Volodimirs Sablyns brīdināja, ka Krievijas teritorijas iegūšanai būs bīstamas sekas. "Tas radītu precedentu un parādītu Krievijai, ka viņi var uzbrukt jebkurai valstij, sagrābt tās teritoriju un darīt to nesodīti nākotnē," viņš sacīja, piebilstot, ka Krievija drīzumā varētu pievērsties citām mazākām valstīm šajā reģionā.

Atbalsta steidzamība nākotnē

Putins vienmēr ir skaidri paudis savus mērķus: viņš cenšas kontrolēt visu Ukrainas austrumu Doņeckas un Luhanskas apgabalu. Tomēr daudzi Ukrainā ir nobažījušies, ka pat tad, ja viņš sākotnēji piekritīs pamieram, viņš galu galā izraisīs vēl vairāk kauju, lai sasniegtu savu galveno mērķi. "Neviens un nekas netraucēs Putinam atkal uzbrukt mums un ieņemt citu reģionu vai vēl vairākus. Ja Eiropa un Amerika mums nepalīdzēs, miers tagad, visticamāk, pēc dažiem gadiem atkal novedīs pie kara," sacīja Sablyns.

Šis ziņojums tika sagatavots ar Darijas Tarasovas-Markinas palīdzību.