Protestu vilnis Maljorkā: vietējie cīnās pret masu tūrismu!

Protestu vilnis Maljorkā: vietējie cīnās pret masu tūrismu!

2025. gada 15. jūnijā daudzi cilvēki pulcējās Spānijas brīvdienu salā Maljorkā, lai protestētu pret masu tūrisma negatīvajām sekām. Demonstrācija tika organizēta pēc lietussargu iniciatīvas“Menys turisme, més vida”tika organizēta (“Mazāk tūrisma, vairāk dzīves”), kurā piedalījās daudzas organizācijas un grupas. Skaļi Maza avīze pārstāvis Jaume Pujols aicināja veikt skaidrus pasākumus, piemēram, ierobežot apmeklētāju skaitu, noteikt kruīzu moratoriju un izbeigt tūristu nomu.

Pujols izteica asu kritiku reģionālajai valdībai par nespēju veikt efektīvus pasākumus masu tūrisma ierobežošanai pēc plašā protesta 2024. gada jūlijā. Viņš raksturoja debates par ilgtspējību kā neveiksmīgu un norādīja, ka apmeklētāju skaits Baleāru salās nepārtraukti pieaug. 2024. gadā Maljorka uzņēma aptuveni 13,5 miljonus tūristu, neskatoties uz to, ka iedzīvotāju skaits ir mazāks par miljonu.

Augoša neapmierinātība

Vietējo iedzīvotāju neapmierinātība pieaug gan Maljorkā, gan citās Spānijas pilsētās Laiks ziņots. Apmēram 8000 cilvēku piedalījās demonstrācijās Palmā, bet mazāki protesti notika arī Barselonā, Ibizā, Lansarotē un citās pilsētās. Demonstrācijas dalībnieki pauda bažas par tūrisma sociālo ietekmi, tostarp pieaugošo īres maksu, pārslogoto infrastruktūru un atkritumu problēmām.

Īpaša uzmanība tiek pievērsta ūdens trūkuma un vietējo resursu pārslodzes problēmām. Pujols un citi protesta kustības pārstāvji aicina ieviest ierobežojumus tūristiem, palielināt tūristu nodokļus un regulēt īstermiņa nomu. Tas arī uzsver faktu, ka Airbnb nesen no savas platformas izņēma tūkstošiem nelikumīgu piedāvājumu.

Cenu spiediens mājokļu tirgū

Masu tūrisma negatīvās sekas ir jūtamas ne tikai pašiem tūristiem, bet arī vietējiem iedzīvotājiem. Maljorkas mājokļu tirgus ir pārkarsēts, savukārt viesnīcu darbiniekiem bieži ir grūti atrast mājokli par pieņemamu cenu. Kā Dienvidvācijas laikraksts Saskaņā ar ziņojumiem daudzi darbinieki dzīvo mobilajās mājās vai strādā lielos attālumos. Spiediens uz vietējiem dienestiem atspoguļojas arī neaizpildītās vietās lielveikalos un viesmīlībā.

Problēmu saasina pastāvīgais tūristu skaita pieaugums. 2024. gadā tūristi Baleāru salās kopumā iztērēja 22,4 miljardus eiro, kas ir par aptuveni 12 procentiem vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Taragonā, kas ir galvenais tūrisma punkts, 2024. gadā reģistrēti vairāk nekā 90 miljoni ārvalstu tūristu, paredzot, ka 2025. gadā pirmo reizi Baleāru salās vien apmeklēs vairāk nekā 20 miljonus apmeklētāju.

Pārapdzīvotības un pieaugošās dzīves dārdzības kombinācija nozīmē, ka arvien vairāk tiek dzirdamas balsis, kas aicina mainīt veidu, kā tiek risināts tūrisms. Tūrisma nākotne Spānijā karājas spārnos, un daudziem rodas jautājums, kā atrast līdzsvaru starp ekonomiskajām interesēm un vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti.