Šausmas, mūzika un laulības krīze: Čavrjē Kalkwerk festivālā!

Šausmas, mūzika un laulības krīze: Čavrjē Kalkwerk festivālā!

No 2025. gada 5. jūnija Vīnes festivālā būs skatāma Severīna Čavrjē ar Tomasa Bernharda “Kalkwerk” iestudējumu. Šim iestudējumam ir liela nozīme, jo tas pārstāv Čavrjē pirmo iestudējumu Austrijā, lai gan 2022. gadā tas jau tika veiksmīgi izrādīts Barselonā ar nosaukumu “Ils nous ont oubliés”. Pārdomājot darbu, Čavrjē apvieno klaustrofobiskas šausmas un psiholoģiskas spīdzināšanas ar mūziku, video un putnu dziesmām. Izrāde ilgst gandrīz četras stundas un veidota kā muzikāls dzejolis par laulības izjukšanu.

1970. gadā izdotā “Kalkwerk” ir par nevienlīdzīgām pāru attiecībām izolētā, sterilā vietā, ko raksturo baltā un melnā krāsu gamma. Luga apraksta Konrāda kunga dzīvi, cilvēka, kurš sapņo par lielisku eseju par dzirdi, bet nespēj savā realitātē. Viņa sieva, galvenā varone ar grūtībām staigāt, ir vāja, un viņas dzīves konteksts liek Konrāda kungam būt nemierīgam. Šo starppersonu spriedzi intensīvi pēta Čavrjē, iepazīstinot ar trešo varoni – medmāsu, lai labāk ilustrētu attiecībās attēloto vardarbību.

Muzikālie elementi un iedvesma

Čavrjē iestudējums pārsniedz tradicionālo teatralitāti un ir caurstrāvots ar muzikāliem elementiem. Viņa savu darbu raksturo kā “organisku veselumu”, kas ir salīdzināms ar tēmas un mūzikas variāciju jēdzienu. Iedvesmojoties no tādiem režisoriem kā Ingmars Bergmans un Stenlijs Kubriks, Čavrjē ļauj pašai videi kļūt par mūziku savā skaņdarbā, piemēram, izmantojot balsis no pagraba un ģipša paneļiem, kas darbojas kā sitamie instrumenti. Šī saskarne starp skaņu un vizuālo attēlojumu ir paredzēta, lai tiešā veidā uzrunātu auditoriju un emocionāli tos pārnestu.

Čavrjē iestudējumā integrēja arī Elfrīda Jelinekas teikumus, radot interesantu saikni starp diviem nozīmīgiem austriešu autoriem. Šī radošā izvēle veicina Čavrjē iestudējumā sastopamo varoņu sintēzi, pievēršoties uzraudzības un kontroles aspektiem.

Personiskā saikne ar austriešu literatūru

Neskatoties uz viņas dziļo radniecību ar austriešu literatūru, šī ir pirmā iespēja skatītājiem Austrijā tiešraidē piedzīvot Čavrjē darbu. Šveicē viņa jau ir veikusi pasākumus, lai piesaistītu teātrim jauniešus, un viņas iestudējumā “Aria da Capo” operas ārijas tiek apvienotas ar mūsdienu medijiem, piemēram, mobilo tālruņu video. Šī novatoriskā pieeja liecina, ka viņa vēlas arī turpmāk izaicināt auditoriju ar jaunām formām un saturu.

Joprojām ir aizraujoši redzēt, kā Vīnes publika reaģēs uz Čavrjē valdzinošo iestudējumu. “Kalkwerk” piedāvā ne tikai psiholoģisku dziļumu un emocionālo intensitāti, bet arī paver diskursu par mūsdienu uzraudzības un cilvēku attiecību jautājumiem. Izrāde solās būt neaizmirstams piedzīvojums, kas vienlaikus rosina pārdomas un sajūtu sajūtu.

Tajā pašā laikā Bernharda darba sarežģītība joprojām ir aktuāla, ņemot vērā tā nozīmi kultūras sektorā. Pats Bernhards bija pazīstams ar kritisku nostāju pret balvām un literāro pasauli, kas atklājas viņa pēcnāves darbā “Manas balvas”. Kamēr Čavrjē pēta Bernharda tēmas, viņa atgādina arī viņa ambivalentās attiecības ar mākslu un kultūru.

Kopumā “Kalkwerk” iestudējums sola ne tikai dziļu ieskatu cilvēka psihes dziļumos, bet arī aizraujošu Austrijas kultūras identitātes un mākslas lomas mūsu sabiedrībā izpēti.