Plūdu varoņi: pagodinājums 100 glābējiem Lejasaustrijā!
2025. gada 20. maijā Sanktpeltenē tika godināti simtiem plūdu palīgu par darbu plūdu katastrofas laikā.

Plūdu varoņi: pagodinājums 100 glābējiem Lejasaustrijā!
2025. gada 20. maijā štata gubernatore Johanna Mikla-Leitnere pasniedza pateicības un atzinības rakstus aptuveni 100 brīvprātīgajiem, kuri iepriekšējā gada rudenī dežūrēja smagas plūdu katastrofas laikā Lejasaustrijas štata parlamentā Sentpeltenē. Šo dabas katastrofu raksturoja ārkārtējs nokrišņu daudzums, kas dažās dienās atnesa tik daudz nokrišņu, cik parasti visa mēneša laikā, radot postošus postījumus.
Katastrofu trauksme tika iedarbināta gandrīz visās Lejasaustrijas daļās, dažos reģionos pat pārsniedzot 300 gadu plūdu atzīmi. Traģiski pieci cilvēki zaudēja dzīvību, bet tika skartas vairāk nekā 20 000 ēku. No kopumā 573 kopienām tika ietekmētas 425, un dabiskā iznīcināšana izraisīja dambju pārrāvumus, zemes nogruvumus, nopostītus tiltus, kā arī slēgtus ceļus un apturēt vilcienu satiksmi. Apbalvošanas laikā gubernators atzina Lejasaustrijas kopienas ievērojamo saliedētību un spēku, kas bija acīmredzams tik grūtos laikos.
Plaši atbalsta un palīdzības pasākumi
Plūdu seku likvidēšanai bija pieejami vairāk nekā 330 miljoni eiro, un tika izskatīti vairāk nekā 18 000 pieteikumu. Lai pēc iespējas ātrāk atbalstītu cietušos, Lejasaustrijas pavalsts jau 2024. gada septembrī bija pieņēmusi lēmumu par ārkārtas palīdzības paketi 75 miljonu eiro vērtībā un palielinājusi katastrofu fondu līdz vienam miljardam eiro, kā rezultātā arī tika veikti pirmās palīdzības maksājumi. Ir izveidots uzticības tālrunis “palīdzībai plūdu gadījumā”, kas ir pieejams no pirmdienas līdz piektdienai no pulksten 7:00 līdz 19:00. un sestdien un svētdien no 7:00 līdz 16:00. Uzziņas visu diennakti var sūtīt arī pa e-pastu noehilft@noel.gv.at. Cietušie var ziņot par zaudējumiem tieši savai pašvaldībai, kas pēc tam tos nodod valstij.
Palīdzības pasākumus atbalstīja liels brīvprātīgo tīkls, jo īpaši aptuveni 4500 brīvprātīgo ugunsdzēsēju dienestu Austrijā. Viņi aktīvi iesaistās postījumu novēršanā skartajos reģionos. Saskaņā ar Austrijas Statistikas biroja datiem 2021. gadā Austrijā brīvprātīgi darbojās aptuveni 3,8 miljoni cilvēku, kas atbilst aptuveni 10,2 miljardu eiro ekonomiskajai vērtībai.
Gods un nākotnes izredzes
Goda pasākumā bija ieradušies arī daudzi valsts politikas pārstāvji, tostarp LH deputāts Stefans Pernkopfs un valsts padomnieces Sjūzena Rozenkransa un Eva Prišla. Mikls-Leitners uzsvēra, ka drošības standarti skartajās teritorijās nebūtu iedomājami bez brīvprātīgo ieguldītā darba. Brīvprātīgā darba nozīme ir skaidri redzama arī notiekošajā diskusijā par brīvprātīgo tiesisko regulējumu. Arodbiedrība PRO-GE pieprasa finansiālu kompensāciju brīvprātīgajiem neatliekamās palīdzības dienestiem neatkarīgi no katastrofas apstākļiem, un Nacionālā padome plāno risināt šo jautājumu.
Ņemot vērā biežos un intensīvos plūdus Austrijā, kļūst arvien svarīgāk uzlabot brīvprātīgā darba pamatnosacījumus un nodrošināt nepieciešamo atbalstu masku operācijām. Tāpēc nākotnē ir nepieciešami daudzi citi pasākumi, lai paaugstinātu drošības standartus un veicinātu vēlmi palīdzēt.
Papildinformācijai par plūdu novēršanu ir pieejama Lejasaustrijas štata tīmekļa vietne: Plūdu atvieglojums Lejasaustrijā.
Papildu ziņojumus par plūdu situāciju var atrast OTS un ORF.