Harcs IV: Brāļi strīdā par darbu un sociālo labklājību!

Jauniešu ikdienu Vācijā arvien vairāk nosaka viņu lēmumi par darbu un sociālo labklājību, īpaši saistībā ar Hartz IV. Ziņojumā, ko veidojis TV filma Tiek apskatītas dažādas jauno pieaugušo dzīves realitātes.

Brāļi Patriks un Kristiāns izrāda pretējus uzskatus par darbu un valdības atbalstu. Kamēr Patriks ir aktīvs un strādā, Kristians labprātāk paļaujas uz Harcu IV. 25 gadus vecais Benjamins no Berlīnes īsteno sapni par repa karjeru, taču arī dzīvo no Hartz IV pabalstiem. Turklāt, būdams vientuļais tēvs, Mišels saskaras ar izaicinājumu nodrošināt savam dēlam Džeidenam labāku bērnību, nekā viņš pats piedzīvoja.

Izaicinājumi Hartz IV saņēmējiem

Papildus šiem individuālajiem stāstiem,... Bēklera fonds problēmas, ar kurām saskaras ALG II saņēmēji. Anne Ames pētījums, kurā aplūkota 430 ALG II saņēmēju pieredze Bādenē-Virtembergā, liecina, ka mazāk nekā trešdaļa saņēmēju, kuri 2008. gada jūlijā atstāja bezdarba statistiku, varēja atrast regulāru darbu. Daudzi no skartajiem ir “neaktīvi”, piedalās apmācību kursos vai atrodas slimības atvaļinājumā.

Integrācija darba tirgū bieži vien ir īslaicīga, jo daudzi ALG II saņēmēji pārmaiņus ir nodarbināti un bez darba. Turklāt 15 procenti aptaujāto pēdējo 12 mēnešu laikā saņēmuši darba attiecības, kas nebija pietiekami ilgas, lai varētu pretendēt uz bezdarbnieka I pabalstu. Liela problēma ir arī ienākumu ieskaitīšana: vairums ALG II saņēmēju bieži saņem mazāku par standarta likmi kreditēšanas kļūdu vai sankciju dēļ.

Uzticēšanās iestādēm ir zema, jo mazāk nekā 40 procenti aptaujāto uzskata, ka viņu pēdējais ALG II lēmums bija pareizs. Turklāt 50 procenti atbildīgo darbinieku pieejamību telefoniski vērtē kā sliktu. Lai gan darba centriem būtu jāpieņem tālākizglītības pieprasījumi, tie bieži tiek noraidīti. Gandrīz puse aptaujāto piedalījās apmācībās bez ar darbu saistīta satura, savukārt mazāk nekā 20 procenti pasākumu faktiski uzlaboja darba tirgus iespējas.

Daudzi ALG II saņēmēji cīnās ar finansiālām grūtībām, no kuriem aptuveni 80 procenti cieš no finansiālām grūtībām. Tas negatīvi ietekmē arī cietušo bērnus, no kuriem divas trešdaļas ziņo par šādām problēmām. Turklāt 60 procenti jūtas pakļauti nodarbinātības administrācijas spiedienam un ārējai kontrolei. Tam pievienoti arī pabalstu samazinājumi, kas skāra 18 procentus aptaujāto. Tāpat tiek kritizēts, ka Hartz IV likmes ģimenēm tiek uzskatītas par neatbilstošām un antikonstitucionālām, jo ​​Federālajai Konstitucionālajai tiesai ir jālemj par pabalstu apmēru.

Kopumā ir skaidrs, ka daudzu cilvēku dzīves situāciju Vācijā, kuri saņem Hartz IV, raksturo gan finansiāls, gan emocionāls stress. Gan statistika, gan personīgie stāsti TV filma kā arī pie Bēklera fonds uzņemtie demonstrē nepieciešamību uzlabot šo cilvēku situāciju un rast ilgtspējīgus risinājumus viņu izaicinājumiem.