Suche
Mein Konto
Goda balva Ādolfam Hānam: Zalcburgas baznīcas mākslas leģenda!
Ādolfs Hāns saņem Zalcburgas arhidiecēzes goda balvu par mūža darbu baznīcā, mākslā un vēsturē.
Goda balva Ādolfam Hānam: Zalcburgas baznīcas mākslas leģenda!
Zalcburga, 2025. gada 5. februāris – cienījamam mākslas vēsturniekam Ādolfam Hānam Zalcburgas arhibīskapija piešķīra goda balvu “Arhibīskapa Rorahera studiju fonds”. 86 gadus vecais vīrietis, kurš jau strādāja par Svētā Pētera abatijas bibliotēkas vadītāju, balvu saņēma ceremonijā, kuru vadīja arhibīskaps Francs Lakners. Oficiālā paziņojumā Hāns tiek pagodināts kā "uzticīgs, lojāls un enciklopēdiski izglītots baznīcas un klostera kalps". Ar šo balvu tiek piešķirta atzinība par vairāk nekā četrdesmit gadu ilgo darbu dažādās arhibīskapijas kultūras un baznīcas institūcijās.
Savas iespaidīgās karjeras laikā Hāns sniedza nozīmīgu ieguldījumu arhitektūras izpētē un kristīgajā mākslā. Viņa pieredze ir devusi viņam arī arhivāra lomu Mattsee abatijā un universitātes pasniedzēju Zalcburgas Teoloģijas fakultātē. Goda balva tiek piešķirta kopš 1972. gada, lai godinātu izcilus sasniegumus baznīcas vēsturē un ar to saistītajās disciplīnās, piemēram, kathpress.at ziņots.
Katedrāles kapitula vēsturiskās saknes
Zalcburgas katedrāles kapitula pirmsākumi meklējami 774. gadā, kad bīskaps Vigils iesvētīja katedrāli. Arhibīskapa Konrāda I vadībā tika noteikti pirmie saistošie noteikumi katedrāles kapitulam, kas sastāvēja no 24 kanoniem, kuri vadīja kopīgu darba un lūgšanu dzīvi. Šī institūcija attīstījās gadsimtu gaitā un pārstāvēja centrālo varas pozīciju arhidiecēzē un arhibīskapijā. salzburg.gv.at uzsver, ka kanoni bija ne tikai garīgi vadītāji, bet arī nozīmīgi zemes īpašnieki un veicinātāji Zalcburgas baznīcas ainavā.
Katedrāles kapituls gadu gaitā ir mainījies, jo īpaši tā sastāvs un atbildības jomas. Kopš 2011. gada katedrāles kapitula biedrs Rolands Pēters Keršbaums uzsver biedru nozīmīgo lomu katedrāles pārvaldē un katedrāles liturģijas organizēšanā. Viņš raksturo katedrāles nodaļas dalībniekus kā garīgu kopienu, kas atbalsta viens otru, vienlaikus uzņemoties dažādus kultūras un administratīvus pienākumus.