Cīņa pret ME/CFS: Betinas mokošais stāsts no Harda
Bettina Todoroviča dzīvo ar ME/CFS, nopietnu slimību. Viņa ziņo par saviem izaicinājumiem un cīņu par atzinību.
Cīņa pret ME/CFS: Betinas mokošais stāsts no Harda
Forarlbergā Bettina Todoroviča cieš no ārkārtīgi saspringtas slimības mialģiskā encefalomielīta/hroniskā noguruma sindroma (ME/CFS), ko bieži izraisa vīrusu slimības, piemēram, COVID-19. Viņas ikdiena ir stipri ierobežota vairāk nekā gadu; pat visvienkāršākās darbības, piemēram, mazgāšanās dušā vai zobu tīrīšana, ir milzīgs izaicinājums 48 gadus vecajai sievietei. “Jūtos tā, it kā esmu iesprostota būrī,” stāsta Betina, aprakstot savas dzīves realitāti. ME/CFS simptomi būtiski samazina dzīves kvalitāti un padara tos gandrīz pilnībā atkarīgus no palīdzības. Neskatoties uz smagiem traucējumiem, viņa regulāri apmeklē ārstus, kas viņai nav spēka un prasa atveseļošanās dienas, kā viņa teica intervijā. VOL.AT apraksta.
Bettina atkal saslima ar COVID-19 un pamanīja, ka viņas sniegums ir dramatiski pasliktinājies. "Pēc darba es biju tik nogurusi, ka labāk gulēju, nekā ēdu," viņa skaidro. Apgrūtinoši ir tas, ka viņu pieteikumi rehabilitācijas un kopšanas pabalsta saņemšanai ir noraidīti un daudziem cilvēkiem, tostarp valsts iestādēm, ir grūti saprast savas slimības nopietnību. "Mēs jūtamies pievilti," sacīja viņas vīrs Nenads, uzsverot, ka Forarlbergā nav pietiekamu atbalsta piedāvājumu ME/CFS pacientiem. Viņš aicina vairāk pētīt un pievērst uzmanību šai slimībai, lai tie beidzot saņemtu vajadzīgo atzinību un palīdzību.
Skats uz cilvēkiem, kas cieš no demences
Citā kontekstā pazīstamā raidījumu vadītāja Betīna Tītjena savā grāmatā “Ar asarām smējās” apsprieda sava tēva demenci un atzīmēja, ka šādas slimības bieži vien ir saistītas ar stigmatizāciju un informācijas trūkumu. Viņas grāmatā ir aprakstīti gan grūtie brīži, gan smieklu brīži, ko viņa piedzīvoja kopā ar tēvu. "Ir lielas bailes no saskarsmes, jo radinieki bieži vispirms cenšas pārvarēt situāciju savās četrās sienās," intervijā saka Tietjens. KIEL DZĪVE. Viņa cer, ka viņas darbs, kas ir veltījums viņas tēvam, būs gan informatīvs, gan uzmundrinošs cietušajiem un viņu ģimenēm.