Suche
Mein Konto
Theatre an der Wien: Atgriešanās pēc veiksmīgas renovācijas!
“Kleine Zeitung” izceļ novatoriskus teātra projektus Vīnē, tostarp interaktīvu VR pieredzi un pašreizējos notikumus kultūras nozarē.
Theatre an der Wien: Atgriešanās pēc veiksmīgas renovācijas!
Vīnes centrā viss griežas ap kultūras atjaunošanos! Tradicionālā Vīnes teātris Atskats uz iespaidīgu vēsturi un ir atgriezies pēc plašas vispārējas renovācijas. 2025. gada 12. oktobrī ar grandiozu ceremoniju tiks atklāts operas nams, kas tagad pazīstams kā Musiktheater an der Wien. Taču pilna darbība netiks atsākta līdz 2026. gadam! Savā 223 gadu ilgajā pastāvēšanas vēsturē teātris piedzīvojis neskaitāmas pārvērtības – no Bēthovena "Fidelio" dzimšanas vietas līdz tādu muzikālo panākumu centram kā "Kaķi" un "Elizabete".
Režisoru duets Halper un Krösche aktīvi darbojas digitālajā pasaulē un pēta jaunas robežas teātrī. 2019. gadā komanda uzsāka projektu “Nelūgtie viesi”, kas nodarbojas ar mirušu cilvēku digitālajiem dzīvesstāstiem. Koronas pandēmijas laikā tika izveidota valdzinošā hipersaites instalācija “404-Totlink”, kas ikvienu ieved aizmirstajās deviņdesmito gadu digitālajās pasaulēs. Viņu jaunākais darbs “[EOL]” ļauj auditorijai pārvietoties pa nezināmu metaversu, kas aprīkots ar VR austiņām, vienlaikus pieņemot lēmumus par šo aizmirsto digitālo telpu saglabāšanu. "Teātrī nav nekā labāka par kolektīvu elpošanu," saka Krēše, savukārt Halpers norāda, ka digitālie formāti nekad nevar aizstāt analogā teātra dzīvīgumu.
Pārvērtības un izaicinājumi
Kā Prese Tiek ziņots, ka Musiktheater an der Wien ir apņēmies eksperimentēt ar jaunām mākslas koncepcijām, lai saglabātu kultūras nozīmi un atgūtu auditoriju. Jaunais mākslinieciskais vadītājs Stefans Herheims koncentrējas uz 19. gadsimta darbiem un atgriešanos pie operas tēmas, kas ir solis, kas nes sev līdzi gan iespējas, gan izaicinājumus. Laikā, kad digitālais teātris ir zaudējis popularitāti, rodas jautājums, vai skatītāji būs gatavi arī turpmāk nodoties analogajam teātrim.
Ar tehnoloģijām Halperam un Krēšam arī ir izšķiroša loma diskusijā par mākslas nākotni. Mākslīgā intelekta izmantošana varētu radīt apvērsumu radošajos procesos, taču brīdinājumi par iespējamo cilvēka radošuma devalvāciju ir neizbēgami. "Mums ir jāpārliecinās, ka māksla, ko atstājam saviem bērniem, nav tikai mākslīgā intelekta radīta," uzsver Halpers, vienlaikus izceļot mākslas darba būtību un tā cilvēcisko dimensiju.