Valners brīdina: centralizācija apdraud veselības aprūpi!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

2025. gada 19. oktobrī politiķi, piemēram, Valners un Vārkens, aicina veikt reformas, lai stiprinātu veselības aprūpes sistēmu un izvairītos no centralizācijas.

Am 19.10.2025 fordern Politiker wie Wallner und Warken Reformen zur Stärkung des Gesundheitswesens und Vermeidung von Zentralisierung.
2025. gada 19. oktobrī politiķi, piemēram, Valners un Vārkens, aicina veikt reformas, lai stiprinātu veselības aprūpes sistēmu un izvairītos no centralizācijas.

Valners brīdina: centralizācija apdraud veselības aprūpi!

Pašreizējās debatēs par veselības aprūpes reformu Tiroles gubernators Ginters Valners (ÖVP) ir pretrunā centieniem centralizēt veselības aizsardzības programmu. Valners noraida pilnīgu šo pilnvaru nodošanu federālajai valdībai, jo ir pārliecināts, ka šādam pasākumam nebūtu pozitīvas ietekmes uz pacientiem. Tā vietā tiktu pagarināti gaidīšanas laiki, palielinātos izmaksas un palielināti birokrātiskie šķēršļi, kas jau ir novērots pagātnē, kā apgalvo Valners, kad tika likvidētas neatkarīgās reģionālās veselības apdrošināšanas sabiedrības. Zalcburgas SPÖ politiķis Pīters Eders atbalsta Valnera pozīciju un brīdina par iespējamām centralizācijas sekām, kas valstis varētu pārvērst par pasūtījumu saņēmējām. Tas liecina, ka šie reformu priekšlikumi ir plaši noraidīti, kam piekrīt arī Zalcburgas SPÖ.

Tajā pašā laikā federālā veselības ministre Ņina Varkena (CDU) paziņoja par vairākiem reformu projektiem, kas paredzēti kā atbilde uz veselības sistēmas problēmām. Plānotie pasākumi ietver sociālās apdrošināšanas stabilizāciju, slimnīcu reformas tālāku attīstību un neatliekamās palīdzības un glābšanas dienestu reformu. Varkena savu reformu mērķi raksturo kā ārstēšanas efektivitātes un kvalitātes uzlabošanu, vienlaikus ierobežojot izmaksas. Viņa arī uzskata vispārējo sociālo izaugsmi par atslēgu, lai atvieglotu iemaksu veicēju slogu, jo īpaši attiecībā uz ilgtermiņa aprūpi un veselības apdrošināšanu, kas ir pakļauta lielam spiedienam.

Konkrētas reformu pieejas

Lai sniegtu finansiālus atvieglojumus, nesen tika apstiprināts slimnīcas pārveides fonds, kuru ik gadu paredzēts finansēt ar vairāk nekā 2,5 miljardiem eiro no speciālā infrastruktūras fonda. Tuvākajos gados likumā noteiktā veselības apdrošināšana saņems 5,6 miljardu eiro aizdevumu, savukārt māsu aprūpes apdrošināšana tiks atbalstīta ar 2 miljardiem eiro. Tomēr šie īstermiņa mazināšanas pasākumi netiek uzskatīti par ilgtermiņa risinājumiem. Paredzēts, ka ekspertu komisija nāks klajā ar priekšlikumiem sociālās drošības stabilizēšanai līdz 2027.gadam. Turklāt 2023.gada vasarā gaidāms pirmais slimnīcu reformas projekts, kam tiks pievienots finansiāls atbalsts 4 miljardu eiro apmērā.

Šo reformu ietvaros galvenā uzmanība tiks pievērsta arī primārās ārstu sistēmas ieviešanai. Ģimenes ārstu praksēm jākļūst par pirmo pacientu kontaktpunktu, lai ietaupītu izmaksas, izvairoties no dubultām izmeklēšanām un uzlabotu aprūpes kvalitāti. Varkens uzsver nepieciešamību saskaņot šos likumdošanas priekšlikumus ar visiem iesaistītajiem un izmantot impulsus no aprūpes, jo īpaši, lai samazinātu birokrātiju veselības sistēmā.

Steidzami nepieciešama reforma

Ņemot vērā finansiālo slogu un sūdzības veselības aprūpes sistēmā, arvien vairāk tiek uzsvērta reformas pasākumu steidzamība. Mediķu profesija brīdina par izmaksu pieaugumu un pacientu aprūpes kvalitātes pazemināšanos. Prakses un slimnīcas ir pārslogotas, kas izraisa ne tikai īsāku ārstēšanas laiku, bet arī arvien lielāku uzticības zudumu veselības aprūpes sistēmai. Neskatoties uz lielajiem veselības aprūpes izdevumiem Vācijā, proti, 13,2% no IKP 2021. gadā, iedzīvotāju apmierinātība joprojām ir zema.

Lai samazinātu veselības aprūpes sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu, tiek piedāvāti tādi priekšlikumi kā ambulatoro izdevumu līdzmaksājums vai iemaksu atmaksa, ja tiek apmeklēts mazāk ārsta apmeklējumu. Mērķis ir samazināt pacientu skaitu praksēs un neatliekamās palīdzības dienestos, vienlaikus uzlabojot aprūpes kvalitāti. Kļūst skaidrs, ka ir nepieciešami drosmīgi politiski lēmumi, lai panāktu reālas, ilgtspējīgas veselības aprūpes reformas.

Kā šīs norises ietekmēs veselības aprūpi nākotnē, vēl ir redzams. Tomēr ir skaidrs, ka ir nepieciešams pārdomāt un rīkoties gan reģionālā, gan federālajā politiskajā līmenī, lai veiksmīgi pārvarētu veselības aprūpes sistēmas problēmas.

Valners un Eders skaidri norāda, ka vēlas pieturēties pie decentralizētas veselības aprūpes sistēmas, savukārt Vorkena vēlas turpināt atbalstīt savu centralizētās reformas kursu. Strīdi un priekšlikumi parāda lietas sarežģītību un dažādos viedokļus, kas jāņem vērā.

Dažādās pieejas, kas tiek īstenotas veselības aprūpes sistēmā, ilustrē nepieciešamību pēc reformām, kas sniedz gan īslaicīgu atvieglojumu, gan ilgtermiņa kvalitātes uzlabošanos pacientiem un ārstiem. Izaicinājumi ir lieli un prasa stingru politisko apņemšanos, lai panāktu pārmaiņas.

Lai iegūtu sīkāku informāciju par Valnera argumentiem un Vorkena reformu pieejām, iesakām ieskatīties ziņojumos no plkst. kleinezeitung.at, aerzteblatt.de kā arī par analīzēm aerzteblatt.de.