ANO izsauc trauksmi: Izraēlas uzbrukums Irānai draud ar jaunu karu!

ANO izsauc trauksmi: Izraēlas uzbrukums Irānai draud ar jaunu karu!

Tuvajos Austrumos atkal pieaug spriedze, īpaši pēc Izraēlas nesenā uzbrukuma Irānai, kas rada bažas starptautiskā līmenī. ANO ģenerālsekretārs aicinājis abas puses ievērot galēju atturību, lai izvairītos no iespējamas eskalācijas. Tas notiek kontekstā, kurā gan Saūda Arābija, gan Omāna asi nosoda Izraēlas uzbrukumu, Saūda Arābijai aprakstot notikušo kā Irānas suverenitātes un drošības pārkāpumu un pēc tam nosodot starptautisko tiesību pārkāpumu. Arī Omāna, kas ir starpniece ASV un Irānas kodolsarunās, uzbrukumu raksturoja kā reģionālās drošības un stabilitātes graušanu. Svētdien bija plānota sestā sarunu kārta par Irānas kodolprogrammu Omānā, kas, pēc ASV pārstāvja teiktā, pagaidām turpināsies.

ASV valsts sekretārs Marko Rubio pauda bažas par notikumu attīstību Irānā un brīdināja par iespējamām militāra konflikta sekām. Viņš norādīja, ka jebkura militāra darbība pret Irānu var izraisīt ne tikai lokālu konfliktu, bet arī daudzpusīgu karu. Rubio norādīja, ka Irāna pēdējos gados ir ieguldījusi ievērojamas summas, lai paplašinātu savu militāro spēku, padarot situāciju daudz sarežģītāku nekā agrāk. Neskatoties uz ASV militāro pārākumu, viņš uzsvēra cerību uz miermīlīgu risinājumu un norādīja, ka prezidents Tramps vēlas strādāt, lai novērstu Irānas kodolieroču programmu. Vienlaikus viņš atzina, ka sarunu noslēgšana būs garš un grūts ceļš.

Ietekme uz reģionu

Pašreizējo situāciju vēl vairāk ietekmē notiekošie konflikti Gazas joslā un Izraēlas agresīvā militārā politika. 2023. gada 7. oktobrī Hamas pastrādāja zvērības, kuras Izraēlas iedzīvotāji uztvēra kā pogromu. Šie notikumi skāra kolektīvo traumu, ko izraisīja ebreju vajāšana holokausta laikā, un izraisīja masveida Izraēlas militāro kampaņu, kuras mērķis bija neitralizēt Hamas un tās militārās spējas. Tā rezultātā līdz 2024. gada maijam palestīniešu pusē gāja bojā aptuveni 36 000 cilvēku un vairāk nekā 80 000 tika ievainoti, daudzi no tiem bija civiliedzīvotāji. Humanitārā situācija reģionā ir katastrofāla, un aptuveni 1,7 miljoni cilvēku Gazas joslā ir kļuvuši iekšēji pārvietoti.

Vardarbības eskalācijai ir bijusi ietekme arī ārpus Gazas joslas robežām. Irānas vadītā tā sauktā “Pretošanās ass” atbalsta koordinētus uzbrukumus Izraēlai, izraisot tiešu militāru konfliktu starp Izraēlu un Irānu 2024. gada aprīlī. Notikumi izceļ vēsturiskās un teritoriālās pretenzijas, kas saistītas ar Tuvo Austrumu konfliktu, kuras saknes meklējamas 19. gadsimta beigās. Oslo konfliktu risināšanas process ir cietis neveiksmi, un nopietnas sarunas par mieru nav notikušas gadiem ilgi.

Kopumā pašreizējā situācija liecina, ka Tuvo Austrumu konflikts nav tikai lokāla parādība, bet tam ir arī globālas sekas. Iesaistītās valstis, tostarp ASV un ES, tiek aicinātas uzlabot humanitāro situāciju un novērst turpmāku eskalāciju.

Situācijas sarežģītība prasa diplomātiskās prasmes un visu pušu gatavību iesaistīties dialogā, pirms notiek turpmāki upuri. Maza avīze ziņo, ka eskalācijai var būt nopietna ietekme uz visu reģionu. Cerība uz mieru saglabājas, pat ņemot vērā sarežģītos apstākļus visiem iesaistītajiem.

Plašāku informāciju par sarunām par kodolenerģiju un iesaistīto valstu lomām skatiet rakstā Dienas spogulis kā arī tīmekļa vietnē Federālā pilsoniskās izglītības aģentūra, kas sniedz visaptverošu pārskatu par konfliktu vēsturisko fonu un pašreizējo stāvokli.