Sprādzieni, ievainojumi un panika: konflikts starp Izraēlu un Irānu saasinās!

Sprādzieni, ievainojumi un panika: konflikts starp Izraēlu un Irānu saasinās!

2025. gada 19. jūnijā Izraēla un Irāna pastiprināja militāros uzbrukumus viena otrai, izraisot dramatisku spriedzes eskalāciju reģionā. Izraēlas militārpersonas ir veikušas gaisa triecienus dažādiem mērķiem Irānā, tostarp Teherānā. Savukārt Irāna izšāva vairākas raķetes Izraēlas teritorijā.

Viens no postošākajiem uzbrukumiem skāra Sorokas slimnīcu Beerševā. Sprādzienā ievainoto skaits palielinājās līdz vismaz 32, savukārt tika ziņots, ka apkārtnē tika nodarīti postījumi dzīvojamām ēkām. Vairāki uzbrukumi notikuši citās pilsētās, tostarp Telavivas metropoles rajonā, atstājot sprādzienus un dūmu mākoņus. Vismaz 25 cilvēki Izraēlā guvuši ievainojumus, tostarp divi smagi no gruvešiem.

Militārās darbības un evakuētās zonas

Teherānā naktī notika vairāk nekā desmit sprādzieni, un Izraēlas uzbrukumi bija īpaši vērsti pret Irānas kodolprogrammas objektiem. Izraēlas armija lūdza cilvēkus netālu no smagā ūdens reaktora Arakā evakuēties, sakot, ka reaktors var ražot plutoniju kodolieročiem. Ziņojumi no Tagesschau liecina, ka Irānas pretgaisa aizsardzības sistēmas bija aktīvas un Teherānas pievārtē tika pārtverti vairāki bezpilota lidaparāti.

Izraēlas Aizsardzības spēki ir turpinājuši brīdināt savus iedzīvotājus, lai viņi patversmē, turpinoties uzbrukumiem. Visā valstī skanēja gaisa sirēnas, ziņojot par krītošām atkritumiem no vairākām pilsētām, tostarp no ziemeļu reģiona un Jordānijas ielejas. Pēdējo dienu laikā Izraēlā kopumā ir gājuši bojā 24 civiliedzīvotāji, savukārt Irānā notiekošā konflikta laikā ir nogalināti vismaz 639 cilvēki, tostarp 263 civiliedzīvotāji, kā dokumentējis cilvēktiesību tīkls HRANA.

Starptautiskās reakcijas un spriedze

Pastiprinoties militārajām darbībām, pastāv arī bažas par reģionālo un starptautisko drošību. Insaideriem ir aizdomas, ka ASV varētu gatavoties iespējamām militārām intervencēm Irānā, Tagesschau ziņojot, ka ASV prezidents Tramps šajā kontekstā atstāj izvēles iespējas.
Uz notikumiem reaģē arī starptautiskā sabiedrība. Eiropas ārlietu ministri Ženēvā sasaukuši ārkārtas sanāksmi ar Irānas ārlietu ministru, lai apspriestu sarunas par Irānas kodolprogrammu. Tikmēr Izraēla premjerministra Netanjahu vadībā paziņojusi, ka Irāna par saviem uzbrukumiem maksās bargu cenu un ka Irānā ir uzbrukts līdz pat 80 mērķiem.

Šis vardarbības vilnis un pieaugošais nāves gadījumu skaits palielina spriedzi jau tā nestabilajā ģeopolitiskajā klimatā Tuvajos Austrumos un rada jautājumus par tūlītēju un ilgtermiņa stabilitāti reģionā.