Tīrs satraukums: Rumānija balso – kurš uzvarēs prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā?

Tīrs satraukums: Rumānija balso – kurš uzvarēs prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā?

Prezidenta vēlēšanu otrā kārta notiks 2025. gada 18. maijā, kas ir izšķiroša diena Rumānijas politikai. Gandrīz 19 miljoni balsstiesīgo rumāņu dodas pie vēlēšanu urnām gan mājās, gan ārvalstīs. Prezidenta vēlēšanu pirmā kārta jau bija izraisījusi ažiotāžu, kad galēji labējais kandidāts Džordžs Simions izvirzījās vadībā ar aptuveni 41% balsu, taču nesasniedza absolūto vairākumu. Viņam sekoja bezpartejiskais Bukarestes mērs Nikusors Dans ar 21% balsu, bet viņam cieši sekoja buržuāziski sociāldemokrātiskās valdības kandidāts Krins Antonesku, kurš ieguva aptuveni 20,3% un atzina sakāvi.

.

Tiek prognozēts, ka gaidāmās otrās kārtas vēlēšanas būs sacensība starp Simionu un Denu. Jaunākās aptaujas liecina, ka Dens ir guvis apstiprinājumu, un IRSOP aptauja liecina, ka viņš ir 52%, bet Simions ir tikai 48%. AtlasIntel veiktā alternatīvā aptauja liecina, ka viņš ir 48,7%, bet Simion - 47,8%. Šie ciešie rezultāti liecina par ļoti saspringtām vēlēšanām, un desmitiem tūkstošu balsu potenciāli var mainīt. 21:00 tiks publicēti pirmie aptaujas rezultāti. un, ņemot vērā pēdējo vēlēšanu vēsturi, sabiedrības uzmanība ir īpaši liela.

Kandidāti fokusā

Džordžs Simions priekšvēlēšanu kampaņā izcēlās ar savām saitēm ar galēji labējo prokrievisko kandidātu Kalinu Žoržsku. Žoržsku, kura uzvara 2024. gada prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā tika atzīta par nederīgu pārkāpumu dēļ, vairs nedrīkstēs kandidēt, jo pašlaik viņa izmeklēšanu veic prokurori. Simiona kampaņā ir stingri uzsvērts, ka, ja viņš uzvarēs, viņš vēlas izmantot prezidenta varu, lai atbalstītu Georgesku, iespējams, nākotnē ieņemot premjerministra amatu.

Savukārt Nikusors Dens sevi piesaka kā liberālu un bezpartejisku kandidātu, kas guvis ievērojamu atbalstu vēlētāju vidū. Pretēji Simiona negatīvajai nostājai viņš ir koncentrējies uz sociālās un ekonomiskās stabilitātes veicināšanu Rumānijā un pārstāv skaidru prorietumniecisku nostāju, īpaši attiecībā uz militāro palīdzību Ukrainai.

Vēlēšanu fons un politiskā ainava

Gaidāmās prezidenta vēlēšanas seko skandālu iezīmētai vēsturei. 2024. gada vēlēšanas bija jāatceļ Krievijas iejaukšanās un citu pārkāpumu dēļ. Rumānija kā Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts atrodas izšķirošā pagrieziena punktā, jo prezidents nosaka galvenās ārpolitikas un drošības politikas vadlīnijas.

Turklāt pašreizējā balsošanas tendence 2028. gada parlamenta vēlēšanās liecina, ka Simiona partija AUR ir 31,1%, kam seko PSD ar 21,2%. Šīm norisēm varētu būt izšķiroša ietekme uz Rumānijas turpmāko politisko klimatu. Lai izveidotu stabilu vairākumu, lai izveidotu valdību, nepieciešami 166 no 330 deputātiem, un politiskais spiediens turpinās pieaugt atkarībā no prezidenta vēlēšanu iznākuma.

Kopumā Rumāniju gaida kritiskas vēlēšanas, kas var noteikt ne tikai kandidātu likteni, bet arī valsts turpmāko virzību.