Ungārijas plāni Pretrunīgi vērtētais cauruļvads: Sadarbība ar Serbijas signāliem!

Ungārijas plāni Pretrunīgi vērtētais cauruļvads: Sadarbība ar Serbijas signāliem!

Ungarn, Land - Ungārijas ārlietu ministrs Pīters Szijjarto ir paziņojis par jaunu cauruļvadu projektu Ungārijas un Serbijas apvienošanai. Šis ir stratēģisks solis laikos, kad valsts saskaras ar Eiropas Savienības spiedienu, lai samazinātu Krievijas ietekmi. Pašlaik vairāk nekā 20 miljoni kubikmetru dabasgāzes plūst caur Serbiju uz Ungāriju katru dienu. Szijjarto uzsvēra, ka šis infrastruktūras projekts būtu jāpabeidz līdz 2027. gadam un ungāru pusē tas sasniegs no 180 līdz 190 kilometriem. Cauruļvads ir daļa no centieniem pārveidot Centrāleiropas enerģijas ainavu un pastiprināt sadarbību starp Ungāriju un Serbiju.

Szijjarto īpaši uzsvēra Serbijas kā centrālās tranzīta valsts lomu reģionālās enerģijas piegādes jomā. Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans vairākkārt ir runājis par pilnīgu ES importa aizliegumu Krievijas enerģijas piegādei un norāda uz vēlmi runāt, ja ES veiktu kompensācijas maksājumus par Krievijas importa zaudēšanu. Turklāt Ungārijas valdība plāno dubultot elektriskās enerģijas pārnešanas spēju starp Ungāriju un Serbiju, kurai vajadzētu stiprināt abu valstu sadarbību elektrības nozarē.

Enerģētikas politika Ungārijā: spēle ar uguni

Viktors Orbans turpina kursu ungāru enerģētikas politikā, kas balstās uz valsts aprakstīto cenu samazinājumu un renacionalizāciju. Neskatoties uz iepriekšējiem brīdinājumiem par atkarību no Krievijas, kuru viņš 2008. gadā raksturoja kā bīstamu, Ungārijas valdība plāno veidot Dienvidu straumes cauruļvadu ar Krieviju. Šis lēmums tiek pieņemts laikā, kad ES pārtrauca projektu Ukrainas konflikta dēļ. Bijusī valsts sekretāre Attila Holoda kritizē Orbana enerģētikas politiku kā populistiska un bez Rietumu valstu atbalsta.

Krievija arī finansē divu jaunu atomelektrostaciju bloku celtniecību Ungārijā. Vairāk nekā 80% dabasgāzes Ungārijā šobrīd nāk no Krievijas, kuru tirgo ārvalstu uzņēmumi. Orbana mērķis ir integrēt Ungārijas uzņēmumus šajā lomā, lai saglabātu zemas enerģijas cenas iedzīvotājiem. Tomēr joprojām nav skaidrs, kas maksā Ungārijas sabiedrībai par šo stratēģiju.

Eiropas enerģijas piegādes izaicinājumi

Eiropas enerģētikas politika saskaras ar milzīgām problēmām. Pēc Parīzes klimata līguma parakstīšanas 2015. gadā un 2019. gada Eiropas Zaļo darījumu, ES apņemas samazināt emisijas vismaz par 55%, salīdzinot ar 1990. gadu līdz 2030. gadam, un līdz 2050. gadam izveidot klimata neitrālu kontinentu. Tomēr pašreizējais konflikts ar Krieviju un ar to saistītajām neskaidrībām enerģētikas tirgū parāda, cik eksplodējoša ir situācija.

Fosilās enerģijas veido ievērojamu ES mēroga siltumnīcefekta gāzu emisiju daļu, un karš Ukrainā ir apšaubījis iepriekš hegemonisko lomu Krievijā Eiropas enerģijas sistēmā. ES steidzami ir jānotur dažādo enerģijas piegādi un jāpaplašina infrastruktūra. Komisija un dalībvalstis cenšas samazināt fosilo enerģiju uzturēšanās atļauju un veicināt atjaunojamo enerģijas un ūdeņraža augsto tirgu. Bet īsais termiņš un piegādes pārtraukumi ir sašutuši.

Ungārijas stratēģijai, īpaši attiecībā uz dabasgāzes piegādi, varētu būt ilgstoša sarežģīta ietekme uz reģionālo un Eiropas energoapgādes drošību, kas varētu izpausties acīmredzami bezgalīgā atkarības no enerģijas un ģeopolitiskās spriedzes ciklā.