Trumps un Putins Aļaskā: miera samits vai miera diktēšana?

Trumps un Putins Aļaskā: miera samits vai miera diktēšana?

Anchorage, Alaska, USA - Prezidents Donalds Trumps un Krievijas štata vadītājs Vladimirs Putins stāv vēsturiskā samita priekšā Ankoridžā, Aļaskā, kas notiek piektdien. Tas notiek uz lielākā ASV militārā bāzes Aļaskā, kas atrodas aptuveni 7500 kilometru attālumā no Kijevas. Trumps jau ir paziņojis, ka viņa galvenais mērķis šajā sanāksmē ir miers un stabilitāte pasaulē. Tomēr Baltais nams mazina tikšanās cerības: pārstāve Karoline Leavitt uzsver, ka Trump vispirms vēlas dzirdēt Putina ieteikumus par miera secinājumu.

Ģeopolitiskā situācija joprojām ir sarežģīta un saspringta. Eiropas NATO valstis un Ukraina pauž bažas par "diktāta miera" iespēju, ko varētu pabeigt uz Ukrainas rēķina. Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs skaidri norāda, ka Eiropas un Ukrainas drošības interesēm jāpaliek saglabātām. Tas uzstāj, ka neviens miera samits nevar notikt bez Ukrainas un citu Eiropas valstu līdzdalības.

Eiropas vienotība miera vietnei

Kopīgā skaidrojumā vairākas Eiropas valstis, tostarp Lielbritānija, Francija, Vācija un Itālija, sarunās izsauc viedokli un prasa bruņojumu kā priekšnoteikumu diskusiju turpināšanai. Viņi uzsver, ka starptautiskās robežas var nemainīt ar vardarbību un pieprasīt stabilas drošības garantijas Ukrainai. Šīs bažas saskan ar Ukrainas prezidenta Volodimira Selenskyj paziņojumiem, kurš sapulci raksturo kā konstruktīvu un norāda, ka ceļu uz mieru var definēt tikai kopā ar Ukrainu.

Trump jau ir ierosinājis teritorijas teritoriju kā daļu no miera līguma, kuru Selenskyj kategoriski noraidīja. Tomēr ASV prezidents arī atjaunoja savu ultimātu uz Putinu, kurš piektdien darbojas savlaicīgi. Viņš draudēja ar "ļoti nopietnām sekām", ja Krievijai nevajadzētu noteikt uzbrukumus Ukrainai.

Politiskie kontrasti un drošības jautājumi

Sarunās gan Ukraina, gan Eiropas partneri pieprasa atgriešanos pie atzītajām 1991. gada robežām un Krievijas ievērošanu. Putins joprojām apgalvo vairākus Ukrainas reģionus, tostarp Luhansk, Doņecsku, Saporischschja, Cherson un Crime, un pieprasa šo aneksiju starptautisku atzīšanu. Šīs prasības ir pretrunā ar starptautisko tiesību principiem un nav apstiprinātas Kijevā.

Lai izveidotu iespējamās vienošanās pamatu, Ukraina ir aicinājusi uz 30 dienu beznosacījumu pamieru, kuru līdz šim Krievija ir noraidījusi. Vēsturiski miera sarunas veido nesaderīgas pozīcijas abās pusēs, Krievijai, lai izvairītos no Ukrainas NATO pievienošanās un neitrāla statusa dēļ.

Šo problēmu uzsver dažādi miera plāni, piemēram, Selenskyj izveidotais desmit punktu miera plāns. Cita starpā tas ietver teritoriālās integritātes atjaunošanu un visu Krievijas karaspēka atsaukšanu. Šīs apstrādātās situācijas kontekstā starptautisko dalībnieku loma ir būtiska, lai atrastu pastāvīgu risinājumu.

Tāpēc samits Aļaskā varētu būt izšķirošs turpmākajai kārtībai reģionā. Sarunas jāturpina 15. augustā, lai apspriestu ilgtermiņa mierīga risinājuma iespējas. Laikā, kad Ukrainas konfliktam nepieciešama lielāka starptautiska uzmanība, joprojām ir jānovērtē, vai šis samits rada faktisku progresu miera virzienā, vai arī tas izrādās vēl viens politisks manevrs.

Ukrainas konflikta attīstības atjauninājumi un notiekošās starptautiskās sarunas ir būtiskas, lai izprastu pašreizējo ģeopolitisko situāciju Eiropā. Šīs tēmas turpinās veidot politiskos diskursus, savukārt Ukrainas cilvēki cieš no konflikta sekām.

Lai iegūtu sīkāku informāciju un pašreizējo informāciju par situāciju Ukrainā un gaidāmajām sarunām, apmeklējiet vietni Vīnna.at, ZDF šodien un [bpb.de] (https://www.bpb.de/themen/europa/ukraine-analysen/nr-306/556777777777 7777777777777777777777777777777777777777777777777777777777777777777777777777777777777 777777777777777777777777777777777 novēršanas rezultāts