Maikls Gaismars: Taisnīgas sabiedrības mantojums Tiroles centrā

Maikls Gaismars: Taisnīgas sabiedrības mantojums Tiroles centrā

Nesen Insbrukā notika nozīmīga konference Maikla Gaismara piemiņai, ko organizēja Tiroles štata valdība un Insbrukas Universitāte. Gaismairs, Tiroles vēsturē noteicošā figūra, bija viens no Tiroles zemnieku sacelšanās līderiem 1500. gadu sākumā. Šī sacelšanās bija daļa no lielāka konflikta, kas skāra ne tikai Tiroli, bet arī lielu daļu Vācijas. Šeit zemnieki un kalnrači sacēlās pret sava laika nomācošo apspiešanu.

Pasākuma, kas ietvēra arī ekskursiju uz Vipiteno, mērķis bija vairāk izgaismot Gaismaira darba dažādos aspektus un viņa ietekmi uz Tiroles sabiedrību. Viesu vidū bija arī par lauksaimniecību atbildīgais štata gubernatora vietnieks Jozefs Geislers, kurš uzsvēra Gaismaira izvirzīto ideju pastāvīgo aktualitāti. Viņš uzsvēra, ka Gaismars ne tikai iedrošinājis lauksaimniekus, bet arī sniedzis priekšstatu par to, kāda varētu būt godīgāka sabiedrība.

Tiroles valsts pasūtījums un tā vīzija

Diskusijas centrālais punkts bija Gaismara utopiskā vīzija par Tiroles valsts kārtību, kas ietvēra egalitāras un kristīgi demokrātiskas sistēmas elementus. Šis rīkojums, kas nekad netika pilnībā realizēts, prasīja fundamentālas izmaiņas: muižniecības atcelšanu, vienlīdzību likuma priekšā visiem cilvēkiem un sociālo nodrošinājumu mazāk laimīgajiem. "Gaismaira valsts rīkojums bija drosmīgs projekts, kas risināja taisnīguma un solidaritātes pamatjautājumus," skaidroja Tiroles valsts arhīva direktors Kristofs Haidahers.

Konference piedāvāja arī Gaismara salīdzinājumu ar citām ietekmīgām personībām, piemēram, Andreasu Hoferu, pārrunājot Gaismara literāro recepciju. No Franča Kranewitera līdz Fēliksam Miteram tika apspriests, kā šīs vēsturiskās personas veidoja atmiņu par zemnieku sacelšanos un tās vadītājiem.

Tiroles valsts kārtības nozīme tagad ir atspoguļota arī konstitūcijā, kuras pamatā ir 1525. un 1526. gada zemnieku štata parlamenta sarunu rezultāti. Šiem zemnieku kustības mantojumiem tajā laikā bija politiska nozīme un tie noteikti noveda pie uzlabojumiem zemniekiem un pilsoņiem. Roberts Rebičs no Insbrukas universitātes uzsvēra, ka Gaismara priekšstati par tā laika prasībām zināmā mērā ir spēkā arī šodien.

Maikls Gaismars dzimis ap 1490. gadu Dienvidtiroles kopienā Tschöfs. Nācis no pazemīgas vides, viņš saņēma visaptverošu izglītību, kas ļāva viņam celties. Cita starpā viņš strādāja par Briksenas bīskapa sekretāru, guva pieredzi militārajā jomā un bija pazīstams ar reformācijas idejām. Pēc zemnieku sacelšanās sakāves Gaismairam bija jābēg trimdā un galu galā viņš 1532. gadā sastapa liktenīgu galu Padujā.

Konference Insbrukā ne tikai atgādināja vēsturi, bet arī piedāvāja vietu aktuālām diskusijām par taisnīgumu un solidaritāti. Laikā, kad sociālā nevienlīdzība atkal kļūst par aktuālu problēmu, Maikla Gaismara mantojums šķiet aktuālāks nekā jebkad agrāk.