FPÖ aug: luksoforu partijas cīnās ar aptauju skaita kritumu!

FPÖ aug: luksoforu partijas cīnās ar aptauju skaita kritumu!

Pašreizējā Austrijas politiskajā vidē jaunākie Lazarsfelda biedrības aptaujas rezultāti liecina, ka luksoforu partijas ir pakļautas spiedienam. Gan ÖVP, gan SPÖ, gan Neos ir jāsamierinās ar savu apstiprinājuma reitingu samazināšanos. Tas ir tiešs rezultāts nesen ieviestajai mega taupības paketei, kuru vēlētāji noraida. Saskaņā ar ziņojumu OE24 Tomēr FPÖ aptauju skaitļi ir ļoti iecienījuši vēlētājus.

FPÖ Herberta Kikla vadībā ir sasniegusi ievērojamu 34% aptaujāto reitingu. Iepriekš Mario Kunaseks 2024. gada novembrī saņēma līdzīgu vērtību – 34,8% Štīrijā. Tomēr šķiet, ka luksoforu partiju kritums opozīcijā esošo Kiklu neuztrauc, jo viņš pašlaik neredz problēmas ar jaunām vēlēšanām. Salīdzinājumam, pašreizējā kanclera partija ÖVP sasniegusi tikai 21%, kas nozīmē kritumu par vienu punktu salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu.

Pašreizējie aptaujas dati un tendences

Aptauja atspoguļo vispārēju politisko pārdomāšanu, jo arī SPÖ ir samazinājusies līdz 20%. Neos arī ir mīnusā un ir 11%, kritums par vienu punktu. Pozitīva attīstība vērojama starp zaļajiem, kuri spēja gūt atbalstu. Fiktīvajā kanclera jautājumā Herberts Kikls ir vadībā ar 24%, lai gan viņš ir fiksējis 28% kritumu salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu. Viņam seko Kristians Stokers no ÖVP un Andreass Bablers no SPÖ ar attiecīgi 12% un 11%, bet Beate Meinl-Reisinger arī no Neos iegūst 11%.

Papildu informācija par aptaujas rezultātiem nāk arī no PolitPro. Pašreizējā vēlēšanu tendence liecina, ka FPÖ ir augšgalā ar 32,8%, kam seko ÖVP ar 21,7% un SPÖ ar 21,2%. "Neos" ir 11,3%, bet "zaļajiem" ir 9,2%. Visas valdības partijas kopā sasniedza 56,3% balsu.

Politiskās sekas un nākotnes perspektīvas

Aptauju skaitļi liecina par iespējamām koalīcijām, kurām varētu būt nozīme nākamajās vēlēšanās. FPÖ pašlaik ir 63 biedri, savukārt ÖVP un SPÖ katrā ir 41 biedrs. Citas nozīmīgas partijas ir Neos ar 21 deputātu un Zaļie ar 17 deputātu. Lai izveidotu vairākumu, būtu nepieciešami 92 no 183 deputātiem. Paredzams, ka nākamā Nacionālā padome tiks ievēlēta 2029. gadā, taču politiskās nobīdes jau tagad var atstāt liktenīgas sekas valdības veidošanā.

Rezumējot, Austrijas politisko ainavu raksturo luksoforu partiju aptauju skaita kritums, savukārt FPÖ turpina iegūt popularitāti. Jāskatās, cik lielā mērā šīs izmaiņas ietekmēs nākamās vēlēšanas un kādas koalīcijas to rezultātā varētu izveidoties.