Kickls reti sauc Kickl Coste Party Leader un uzbrūk Hass Retorics
Kickls reti sauc Kickl Coste Party Leader un uzbrūk Hass Retorics
Österreich - 2025. gada 1. maijā SPö federālais menedžeris Klauss Rašeims strauji izteicās pret FPö boss Herbertu Kiklu. Dusmīgā runā viņš kritizēja Kicklu, kuru viņš raksturoja kā “Cowst partijas līderi Austrijā”, par naida un uzbudinājuma izplatīšanu politiskajās debatēs. Apsūdzība ietver ne tikai labo ekstrēmistu sazvērestības teoriju izplatību, bet arī uzbrūk demokrātiskām institūcijām, ieskaitot plašsaziņas līdzekļus un sociālo partnerību, kas nodrošina sociālo mieru Austrijā
Retas mājas apsūdzēja Kicklu, lai nicinātu politiskos konkurentus un audzinātu iedzīvotājus pret viņiem. Viņš aprakstīja Kickla runu auditorijas priekšā "alus telts" vienkāršā un tukša un tā vietā sauca par īpašiem pasākumiem, lai uzlabotu sociālo taisnīgumu Austrijā. Viņš nosauca SPö iniciatīvas tās priekšsēdētāja Andreasa Bablera vadībā, piemēram, nomas cenu pieturā un bankas nodokļa, kas, domājams, mazina miljoniem cilvēku.
FPö
politiskās problēmasPolitisko ainavu Austrijā arvien vairāk veido labās daļas populistiskās tendences, kuras var novērot arī citās Eiropas valstīs. Herberts Kikls, kurš jau bija spēcīgākais spēks Nacionālās padomes vēlēšanās 2024. gadā ar 28,85 % balsu, tuvākajā nākotnē varētu nonākt amatā kā kanclers. Neskatoties uz ÖVP un Spö centieniem to novērst, koalīcijas sarunas neizdevās.
Kickla politiskais kurss ekspertos bieži tiek interpretēts kā likuma varas noraidīšana, kas to rada saistībā ar Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu. Šī attīstība nav izolēta, bet gan daļa no lielākas tendences, kurā daudzās Eiropas valstīs arvien vairāk gūst labumu no populistiskām un labajām ekstrēmistu partijām.
Saikne ar Eiropas straumēm
Piemēram,Vācijā AFD sasniedza līdzīgu vēlēšanu secību vēlēšanās dažādos līmeņos, un tas ir sagaidāms 2025. gada federālajām vēlēšanām ar prognozēto 20 % atbalstu. Itālijā notiek arī Giorgia Meloni no Fratelli d’Italia, notiek pretestība tās iespējamajai konstitucionālajai reformai, kas ir paredzēta, lai nodrošinātu premjerministra tiešas vēlēšanas. Arī Nīderlandē Geerta Vildersa PVV ir bijusi valdības sastāvdaļa kopš 2024. gada un parāda, cik tālu šīs straumes ir tagad.
Labo partiju ietekme attiecas arī uz Eiropas Parlamentu, kur šīs partijas guva milzīgu peļņu 2024. gada Eiropas vēlēšanās. Ņemot vērā šo labo normalizācijas viļņu vilni -ekstrēmistu ideoloģijas, politika brīdina par iespējamām sekām, jo īpaši demokrātisko vērtību apdraudēšanu.
Ņemot vērā šīs norises, Klausa Račheima kritiskā attieksme ir redzama ne tikai Austrijas politikā, bet arī plašas Eiropas parādības kontekstā, kas veido politisko ainavu un apdraud demokrātiju.Details | |
---|---|
Ort | Österreich |
Quellen |
Kommentare (0)