Zelenskis: Lieldienas nes cerību uz mieru Ukrainā!

Zelenskis: Lieldienas nes cerību uz mieru Ukrainā!

2025. gada 20. aprīlī Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis uzrunāja sabiedrību, lai uzsvērtu Lieldienu – Ukrainas kristiešu augstāko svētku – nozīmi. Savā runā viņš uzsvēra tautas ticību un pateicās ukraiņu vīriešiem un sievietēm par atbalstu sarežģītajā konflikta ar Krieviju periodā. Zelenskis asi kritizēja Krievijas valdību par to, ka tā Lieldienās ir izlikta par pamieru, un lika saprast, ka Ukraina precīzi zina, par ko tā aizstāv un cīnās. Viņš valkāja pelēku kreklu ar tradicionālo ukraiņu izšuvumu rakstu "vyshyvanka" un runāja par turpmāko dzīves un miera dienu Ukrainā. Saskaņā ar Kleine Zeitung Vladimira Putina vienpusējais 30 stundu Lieldienu pamiers, kas sākās no plkst. No sestdienas līdz svētdienas pusnaktij tika iedragāti notiekošie Krievijas uzbrukumi sestdienas vakarā un svētdienas rītā.

Putins, kurš svētdien piedalījās dievkalpojumā Maskavas Kristus Pestītāja katedrālē, apgalvoja, ka lūdz par ilgstošu un taisnīgu mieru. Dievkalpojumu vadīja patriarhs Kirils, kurš iebrukumu Ukrainā raksturoja kā aizsardzības cīņu. Prezidents Putins savas prasības pret Ukrainu pamatoja ar krievu un ukraiņu vēsturisko vienotību, kas tiek izsekota Kijevas Krievzemē. Turpretim Ukraina pretendē uz savu vēsturi un saista savu identitāti ar savu 1991. gada neatkarību.

Pirmais telefona zvans starp Zelenski un Putinu

Ievērojamā gājienā Volodimirs Zeļenskis un Vladimirs Putins pirmo reizi rīkoja kopīgu telefonsarunu par jau gadiem ilgušo konfliktu Ukrainas austrumos. Iniciatīva sarunām nāca no Kijevas, savukārt Kremlis apstiprināja, ka tiek apspriesti dažādi jautājumi, tostarp situācija Donbasā un gūstekņu apmaiņa. Kā vēsta gmx, 12. jūlijā Parīzē bija paredzēta arī tikšanās starp Krievijas, Ukrainas, Francijas un Vācijas padomniekiem. Kamēr Putins vēl nav apsveicis Zelenski ar ievēlēšanu, viņš nav izslēdzis arī personisku tikšanos.

Zelenska mērķis ir ātri izbeigt karu Austrumukrainā, taču viņam ir vajadzīga stabila varas bāze parlamentā, īpaši pēc parlamenta vēlēšanām, kas paredzētas 21. jūlijā. Tajā pašā laikā kaujas Donbasā, kas kopš 2014. gada prasījušas vairāk nekā 13 000 cilvēku dzīvību, joprojām ir galvenais jautājums, kas ietekmē gan Ukrainas iekšpolitiku, gan ārpolitiku.

Konflikta vēsturiskais konteksts

Konfliktam starp Ukrainu un Krieviju ir dziļas vēsturiskas saknes, kas aizsākās Kijevas Krievzemes laikmetā. Tādi vēsturnieki kā Marks Blohs uzsver ukraiņu sarežģīto identitātes attīstību, kā arī vēsturiskos Krievijas impērijas apspiešanas mehānismus. Gadsimtu gaitā Ukrainu ietekmēja dažādas impērijas, tostarp Polijas un Osmaņu, un tā bija politiski vāja, kā rezultātā izveidojās multikulturāla sabiedrība. Sākot ar 19. gadsimtu, attīstījās ukraiņu identitātes apziņa, ko raksturoja reģionālās un reliģiskās piederības līdz pat 20. gs. Šie punkti ir detalizēti apspriesti [bpb] analīzē (https://www.bpb.de/shop/zeitschriften/apuz/194816/geschichte-hintergruende-ukrainisch-russischer-kritike/).

Ņemot vērā šo vēsturisko informāciju, kļūst skaidrs, ka pašreizējo situāciju Ukrainas un Krievijas konfliktā nosaka ne tikai ģeopolitiskās ambīcijas, bet arī gadsimtiem ilga sociālā un kultūras dinamika, kas turpina darboties. Tāpēc, lai atrisinātu šos konfliktus, ir nepieciešama dziļa izpratne par attiecīgajām nacionālajām identitātēm un vēsturiskajiem kontekstiem, kas tos ir veidojuši.