Putina pamiers: miera spēle vai liktenīga maldināšana?

Putina pamiers: miera spēle vai liktenīga maldināšana?

2025. gada 28. aprīlī ģeopolitisko situāciju Ukrainā atkal veidos paziņojums par pagaidu pamieru saistībā ar notiekošo karu starp Krieviju un Ukrainu. Donalds Tramps izdarīja spiedienu uz Putinu ar ierosināto vienošanos par uguns pārtraukšanu, kas tiktu īstenota divu nedēļu laikā. Atbildot uz to, Kremlis paziņoja par trīs dienu pamieru, kas tomēr stāsies spēkā tikai pēc divām nedēļām. Drošības analītiķi ir pauduši skepsi par priekšlikumu, uzskatot to par "lētu manipulācijas mēģinājumu". oe24 ziņots.

Ukraina ir piekritusi pieņemt beznosacījumu pamieru uz 50 dienām. Neskatoties uz to, Kremlis joprojām koncentrējas uz militārām darbībām. Drošības eksperts Niko Lange ziņo, ka Putins ir noraidījis pamiera priekšlikumu un tā vietā pieturas pie militārām operācijām. 9. maijā, simboliskajā “Uzvaras dienā”, Maskavā gaidāmi īpaši militāri priekšnesumi.

Pamiers un humāni apsvērumi

Ņemot vērā ar Otro pasaules karu saistītās piemiņas dienas, Putins ir izsludinājis vairākas dienas ilgu pamieru, kas būs spēkā no 8.maija rītausmas līdz 11.maija rītausmai. Šajā laikā, pēc Kremļa domām, visa karadarbība būtu jāpārtrauc. Putins kā iemeslu šādam solim minēja "humānos apsvērumus". Krievija sagaida, ka Ukraina sekos šim piemēram. Tomēr, ja tiek pārkāpts saskaņotais pamiers, pastāv risks, ka Maskava reaģēs "atbilstoši un efektīvi". ZDF izceļ.

Ukrainas valdība ir gatava atbalstīt pastāvīgu pamieru, taču tam vajadzētu ilgt vismaz 30 dienas, uzskata ārlietu ministrs Andrijs Sibiha. Ukrainas vēstnieks Oleksis Makeijevs aicina Eiropu pastiprināt centienus stiprināt aizsardzības spējas. Federālais aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss atgādina Putina vairākkārtējos paziņojumus un norāda, ka uzbrukumi pilsētām un civilajai infrastruktūrai nav samazinājušies, neskatoties uz it kā notikušajām miera sarunām.

Putina nosacījumi mieram

Turklāt Vladimirs Putins ir formulējis nosacījumus ilgstošam mieram. Attiecīgi Ukrainai būtu jāatsakās no plāniem iestāties NATO un tā nevarētu glabāt kodolieročus. Ir jāierobežo Ukrainas militārās spējas un jāaizsargā krievvalodīgo iedzīvotāju intereses Ukrainā. Krievija savā aicinājumā uz pamieru pieprasa arī visu Rietumu sankciju atcelšanu. Savukārt Ukraina aicina izvest visu Krievijas karaspēku un turpina censties pievienoties NATO, ko Kijeva uzskata par ļoti svarīgu valsts drošībai, teikts citā ziņojumā ZDF ir izskaidrots.

Tuvākajā laikā Šveicē plānota miera konference, kurā piedalīsies Ukraina un citas valstis, savukārt Krievija nav uzaicināta. Šīs konferences pamatā ir prezidenta Volodimira Zelenska 2022. gada miera plāns, un tā tiek uzskatīta par Kijevas simbolisku mēģinājumu mobilizēt starptautisko atbalstu.