Pensiju haoss Austrijā: seniori cīnās pret negodīgiem reformu plāniem!

Pensiju haoss Austrijā: seniori cīnās pret negodīgiem reformu plāniem!

Debates par plānoto pensiju reformu Austrijā uzņem apgriezienus. Šodien, 2025. gada 9. septembrī, sociāldemokrātu augstākā līmeņa pārstāvji komentē valdības reformu plānus un ir nepārprotami kritiski. Viņi noraida vēlamo pensiju korekciju, kuras apmērs nav pietiekami aizsargāts pret pašreizējo inflāciju. Pensionāru biedrības priekšsēdētāja Birgita Gerstorfere sociālajā konferencē skaidroja, ka inflācija ik gadu jākompensē pilnā apmērā. Gerstorfers to uzskata par jautājumu par cieņu pret vecāko paaudzi un pirktspējas nodrošināšanu.

Arī pensionāru apvienība, kuru pavadīja tādi viesi kā sociālo lietu ministre Korina Šūmane un valsts sekretāre Ulrike Kēnigsbergere-Ludviga, aicina pakāpeniski palielināt kompensācijas pabalstu līdz nabadzības slieksnim. Šo rūpju mērķis ir nodrošināt, lai cilvēkiem Austrijā nebūtu jādzīvo zem nabadzības sliekšņa.

Finanzielle Rahmenbedingungen und Einsparungen

Vienlaikus FM paredz, ka ar darba tirgus un pensiju pasākumiem līdz 2026. gadam tiks panākts 1,4 miljardu eiro ietaupījums. Finanšu ministrs Markuss Marterbauers (SPÖ) uzsver, ka šie ietaupījumi ir daļa no godīgas budžeta restrukturizācijas, ko sliktākā ekonomiskā situācija īpaši ietekmē grupas ar zemākiem ienākumiem. Tas noved pie samazinājumiem sociālajās un pensiju jomās.

Konkrētās izmaiņas ietver prasību palielināšanu koridora pensijai, kas turpmāk prasīs minimālo vecumu 63 gadi un 42 gadus ilgu apdrošināšanas stāžu. Šis pieaugums notiks pakāpeniski par diviem mēnešiem ceturksnī. Papildus tiks ieviesta daļēja pensija, kas ļaus gados vecākiem darbiniekiem pakāpeniski aiziet no darba dzīves. Turklāt pirmajā pensiju palielinājumā no 2026.gada tiks ņemti vērā tikai 50% no inflācijas korekcijas, un veselības apdrošināšanas iemaksas pensionāriem pieaugs no 5,1% līdz 6%, izņemot minimālo pensionāru no 2025.gada.

Reformmaßnahmen und deren Auswirkungen

Pensiju reforma, kurai jāstājas spēkā 2026.gadā, paredz darbiniekus ilgāk noturēt darba mūžā, lai samazinātu pieaugošos pensiju izdevumus. These expenses represent the largest item in the state budget. Given increasing life expectancy and falling birth rates, the current system is viewed as unfinanceable in the long term.

Lai gan likumā noteiktais pensionēšanās vecums joprojām ir 65 gadi, faktisko pensionēšanās vecumu tiek plānots palielināt. Šobrīd vidējais vecums vīriešiem ir 62,3 gadi, bet sievietēm – 60,2 gadi. Priekšlaicīgās pensijas tiks paaugstinātas no 62 uz 63, un reformas pirmajā gadā ir sagaidāms 120 miljonu eiro ietaupījums. Līdz 2029. gadam šie ietaupījumi varētu pieaugt līdz vienam miljardam eiro gadā, ekspertiem brīdinot, ka finansējuma problēmu risinājums ilgtermiņā nav garantēts.

Reforma ietver arī finansiālu stimulu ieviešanu par ilgāku darba laiku, piemēram, ar fiksētu galīgo nodokļa likmi 25 procentu apmērā no pensiju ienākumiem. Demogrāfisko izaicinājumu pārvarēšanai tiks uzstādīta arī uzraudzības sistēma to personu nodarbinātības situācijas novērtēšanai, kuras ir vecākas par 60 gadiem.

Kopumā pensiju reforma atrodas aizraujošā spriedzes zonā starp nepieciešamajiem uzkrājumiem un vecāka gadagājuma cilvēku dzīves kvalitātes nodrošināšanu. Nākamie mēneši būs izšķiroši reformu īstenošanai un to akceptēšanai iedzīvotāju vidū.

Lai iegūtu detalizētu informāciju un analīzi, lūdzu, apmeklējiet vietni vienna.at, [Die Presse](https://www.diepresse.com/19681005/arbeit-und-sociales-aenderensionaldienen-beund Kosmo.