Sala greizā koka priekšā: Cerība uz dabas aizsardzību pret Loja konveijera lentu

Sala greizā koka priekšā: Cerība uz dabas aizsardzību pret Loja konveijera lentu

Pretestība pret Hartšteina darba loja plānoto konveijera lentu, kas ir izstiepta virs Donavas un kura garums ir aptuveni 1,2 kilometri, neliecina par vājināšanos. Pagājušā gada jūnijā Krummnußbaum un 29 pilsoņu pašvaldība iesniedza oficiālu sūdzību par Lejas Austrijas štata lēmumu. Šajā lēmumā tika noteikts, ka projektam nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums (RRP).

Ievērojama attīstība šajā konfliktā tagad varētu rasties no nelielas salas greizā koka priekšā. Šajā apmēram 300 metru garā un 10 metru platā salā ir daudz sugu un apdraudētu dzīvnieku un augu sugas. Ainavu plānotājs Alfrēds Benesčs uzsver šīs salas unikalitāti, jo tas atspoguļo vienīgo šāda veida dzīvojamo telpu 50 kilometru rādiusā. Tagad ir iespējams izskaidrot salu dabiskajam piemineklim, kas varētu nodrošināt dabas aizsardzību pirms citām lietošanas interesēm.

Nopietna daba problēma

Krummnussbauma mērs Bernhards Kerndlers no ÖVP situāciju raksturo kā potenciālu "supergau" gan cilvēkiem, gan dabai. Šo satraucošo vērtējumu dalās arī oficiālais Austrijas Lejas Austrijas štata eksperts, kurš kopā ar Benesch apmeklēja salu. Balstoties uz šo pārbaudi, Melkas rajona administrācija pieņems lēmumu; Pozitīvs lēmums prioritizētu dabas saglabāšanu.

Hartsteinwerk rīkotājdirektors Johannes Koplers ir apskatīts par šo tēmu. Savā liecībā uzņēmuma uzmanība pašlaik ir vērsta uz materiālu iegādi, kas nepieciešami plūdu bojājumu dēļ, nevis uz hipotētiskām diskusijām. Tāpat Persenbev-Gottsdorf mērs Gerhards Lī no Spö bija piesardzīgs, kamēr netika pieņemti saistoši lēmumi.

Draudi starptautiskajam savvaļas dzīvnieku koridoram

Via Donau, salas īpašnieks, ir arī rūpīgi komentējis. Uzņēmums paziņo, ka tas gadiem ilgi aktīvi veicina ekoloģijas un bioloģiskās daudzveidības veicināšanu Donavā. Viņi ir iesaistīti daudzos projektos, kuru mērķis ir saglabāt biotopus.

Vēl viens projekts, kas tiek prezentēts Klimata ministrijas bioloģiskās daudzveidības fondam, ir paredzēts, lai izveidotu pamatus cīņā pret konveijera lenti. Bensch skaidro, ka konveijera lente ir drauds starpvalstu gaiteņiem, kas ir svarīgi zivīm, putniem un citiem savvaļas dzīvniekiem. Viņš sūdzas, ka UVP iestāde ir ignorējusi šīs problēmas.

Turklāt salā dzīvo daudzas sugas, kuras aizsargā ES biotopu vadlīnijas un darbojas kā savvaļas dzīvnieku starptautisks koridors. Ir zināms, ka savvaļas kaķi, brieži un mežacūkas šajā brīdī šķērso Donavu. M. Bensch uzsver, ka visu teritoriju var uzskatīt par daļu no nacionālā savvaļas dzīvnieku koridora.