Mikroplastika plaušās: jauns pētījums brīdina par vēža risku!

Mikroplastika plaušās: jauns pētījums brīdina par vēža risku!

Wien, Österreich - Mikroplastmasas pētījumi un tā ietekme uz cilvēku veselību absorbē ātrumu. Jaunākie rezultāti parāda satraucošu savienojumu starp mikroplastikām, jo īpaši polistirolu un vēža attīstības risku plaušu šūnās. Šie atklājumi nāk no Vīnes Medicīnas universitātes pētījuma, kas tika publicēts žurnālā Journal of Bīstamo materiālu . Pētnieki pārbaudīja polistirola mikro un nanoplastikas daļiņu (PS-MNP) mijiedarbību ar dažādiem plaušu šūnu veidiem, pamanot, ka veselīgas plaušu šūnas ar diametru tikai 0,00025 mm ir ņemti vairāk nekā ļaundabīgas vēža šūnas. Tas norāda uz potenciālu mikroplastmasas risku, kas rodas daudzos ikdienas izstrādājumos, piemēram, pārtikas iepakojumā un kafijas līdz go krūzēm.

Ienākošā analīze parādīja vairākas kritiskas bioloģiskas izmaiņas veselās plaušu šūnās pēc saskares ar PS-MNP. Tie ietvēra DNS bojājumus, oksidatīvo stresu un paaugstinātu šūnu migrāciju, un tie visi tiek uzskatīti par agrīniem audzēju attīstības rādītājiem. Pēc pētījuma direktores Karin Schelch teiktā, šūnas parāda samazinātu spēju labot radušos DNS bojājumus, savukārt ļaundabīgās plaušu šūnas tādos pašos apstākļos palika salīdzinoši neietekmētas. Tādējādi pētījumi rada jaunus jautājumus par saikni starp plastmasas piesārņojumu un hroniskām plaušu slimībām, kā arī vēzi.

plaušu kā ieejas ceļa loma

Plaušas ir svarīga pieeja mikroplastikai, kas tiek ieelpota no gaisa. Līdz šim par mikroplastisko līdzekļu un plaušu šūnu mijiedarbību bija maz zināms, taču šo pētījumu rezultāti paskaidro, ka veselīgas šūnas reaģē satraucošas. Tāpēc īslaicīga mikroplastmasas iedarbība varētu ietekmēt veselīgas plaušu šūnas ļaundabīgu izmaiņu virzienā, kas uzsver steidzamu nepieciešamību pēc darbības.

Turklāt tiek uzsvērts, ka starpdisciplināri pētījumi starp vides medicīnu un vēža bioloģiju ir nepieciešami, lai noskaidrotu MNP slodzes ilgtermiņa sekas uz plaušām. Šo pieprasījumu pēc turpmākiem pētījumiem atbalsta arī dažādas institūcijas, kas attiecas uz mikroplastikas riskiem.

Pētniecības un riska novērtēšana

Federālais riska novērtēšanas institūts (BFR) kopš 2013. gada pēta mikroplastikas tēmu un ir uzsācis plašus pētniecības projektus. Viens no šo pētījumu mērķiem bija standarta protokola izstrāde, lai piesārņotu gliemenes ar mikroplastiskām daļiņām. Laboratorijas testos Baltijas jūras gliemenes un austeres bija ticami piesārņotas ar plastmasas daļiņām, lai izpētītu to iedarbību.

Turklāt tika veikti in vitro pētījumi, lai iespējami absorbētu mikro un nanoplastiskās daļiņas cilvēka šūnās, ieskaitot plaušu šūnās. Šiem rezultātiem ir liela nozīme, jo tie pievēršas mikroplastmasas iedarbības iespējai, apmeklējot ārstu vai lietojot noteiktus medikamentus. Pētījumi arī parādīja, ka nav noteikta nekāda kaitīga ietekme uz zarnu audiem vai citiem peļu orgāniem, kas tiek baroti ar mikroplastiskām daļiņām, bet iedarbība ieelpošanas dēļ joprojām ir svarīgs pētījumu joma.

Pavadošie projekti, piemēram, ES finansētās programmas Polyrisk, mērķis ir izpētīt mikroplastmasas un nanoplastisko daļiņu riska potenciālu. Rezultāti par iedarbības un riska novērtēšanas veidu varētu dot iespēju jaunām pieejām, lai samazinātu risku veselības jomā, it īpaši kontekstā, kurā pieaug apziņa par vides un veselības jautājumiem.

Details
OrtWien, Österreich
Quellen

Kommentare (0)