Malārija: nāvējoši draudi bērniem Āfrikā turpina pieaugt!

Malārija: nāvējoši draudi bērniem Āfrikā turpina pieaugt!

Malārija joprojām ir viena no nopietnākajām bērnu veselības krīzēm Āfrikā. Saskaņā ar ziņojumiem 94% visā pasaulē reģistrēto malārijas gadījumu un 95% ar to saistīto nāves gadījumu notiek Āfrikas kontinentā. Īpaši satraucoši ir tas, ka saskaņā ar Maza avīze ziņots.

Malārija tiek pārnesta caur inficētu Anopheles odu kodumu. Simptomi, kas parasti parādās 10 līdz 15 dienas pēc koduma, ir drudzis, galvassāpes, drebuļi un nogurums. Cīņā ar malāriju ir nepieciešami preventīvi pasākumi, piemēram, jāizvairās no moskītu kodumiem, jāizmanto insektu atbaidīšanas aerosoli un jāguļ zem impregnētiem moskītu tīkliem. Tropiskās medicīnas eksperti arī iesaka lietot medikamentu profilaksi ceļotājiem uz skartajām teritorijām.

Vakcīnu attīstība un izaicinājumi

Progress cīņā pret malāriju atspoguļojas divu vakcīnu ieviešanā, kas apstiprinātas 13 Āfrikas valstīs. Jo īpaši Malāvijā vakcinācijas un impregnētu tīklu kombinācija bija veiksmīga, samazinot malārijas gadījumu skaitu par 71% pirmajos 18 mēnešos. Kamerūnā tika ievadītas 366 000 devas, kā rezultātā malārijas gadījumu skaits samazinājās no 66 800 līdz gandrīz 267 000 skartajos rajonos.

Tomēr situācija joprojām ir kritiska. Pieaugošā rezistence pret insekticīdiem un malārijas patogēna mutācijas apgrūtina slimības apkarošanu. Turklāt situāciju vēl vairāk apdraud nesenie USAID finansējuma samazinājumi, kas no 2010. līdz 2023. gadam nodrošināja 37% no globālā finansējuma malārijas programmām. Paredzams, ka ar turpmākiem ieguldījumiem var izglābt daudz vairāk dzīvību, jo ir panākts progress. Globālais fonds pierādīt.

Klimata pārmaiņas kā faktors

Vēl viena dimensija ir klimata pārmaiņas, kas var ietekmēt malārijas izplatību. Zinātniskie novērtējumi paredz, ka temperatūras paaugstināšanās un mitruma izmaiņas paplašinās Anopheles odu dzīves apstākļus. Odi izdzīvo tikai temperatūrā virs 15 grādiem pēc Celsija, kas nozīmē, ka malārijas klimatiskie ierobežojumi varētu sasniegt Eiropu.

PVO lēš, ka katru gadu ar malāriju saslimst aptuveni 200 miljoni cilvēku un malārijas riska rādītājus varētu ierobežot klimata pārmaiņas. Šis ir piemērs klimata pārmaiņu tālejošajām sekām uz veselību, tostarp ārkārtēju laikapstākļu biežuma palielināšanās, kas apdraud dzīvības un iztikas līdzekļus.

Lai līdz 2030. gadam samazinātu malārijas sastopamību un mirstību par 90 %, vakcinācijas programmu turpmākai paplašināšanai ir izšķiroša nozīme. Tomēr esošie izaicinājumi liecina, ka vēl ir daudz darāmā, lai cīnītos pret šo mānīgo slimību.