Horvātija pastiprina likumus: kapu uzrakstiem jāpazūd!

Horvātija pastiprina likumus: kapu uzrakstiem jāpazūd!

Horvātija ir pastiprinājusi savu attieksmi pret epitāfijām, aicinot izņemt tekstus, kas tiek uzskatīti par horvātu reliģiskajām, morālajām vai nacionālām jūtām aizskarošu. Kapu īpašniekiem ir jāievēro norādījumi, īpaši, ja uzraksti attiecas uz serbu identitāti. Tas galvenokārt attiecas uz pieminekļiem ar tādām frāzēm kā “uz Serbijas zemes” vai “iekritis Serbijas Krajinā”, kā apstiprināja DP deputāts Stipo Mlinaričs. Īpašniekiem ir 30 dienas, lai noņemtu skartos uzrakstus, pretējā gadījumā viņiem draud naudas sods no 1000 līdz 5000 eiro.

Pasākums jau izraisījis sašutumu serbu sabiedrībā. Kritiķi, tostarp Zvornikas-Tuzlas metropolīts Fotije, likumu sauc par diskriminējošu. Serbijas valdības amatpersonas arī apsūdz Horvātiju, ka tā vēlas apspiest serbu upuru piemiņu un viņu identitāti. Tas rada papildu spriedzi jau tā saspringtajām attiecībām starp Horvātiju un Serbiju.

Krajiņas novads un tā vēsture

Krajinas reģions bija serbu minoritātes centrs Horvātijā Horvātijas kara laikā no 1991. līdz 1995. gadam. Šeit dzīvojošie Krajinas serbi ir pareizticīgo aizsardzības zemnieku pēcteči, kuri tika apmesti no 16. gadsimta, lai aizsargātu Habsburgu impēriju pret osmaņiem. Horvātijā bieži izvairās no termina “Krajina”, jo tas ir vēsturiski noslogots. Horvātijas kara rezultātā tika izveidota starptautiskajās tiesībās neatzītā Serbijas Krajinas Republika, no kuras 1995. gadā Oludžas militārās operācijas laikā aizbēga gandrīz visi Krajinas serbi.

Vēsturiski Krajinas serbi ir daļa no Horvātijas serbu iedzīvotājiem, kuru saknes sniedzas līdz Bosnijas un Hercegovinas pierobežai. Saikni ar serbu identitāti ir satricinājuši daudzi konflikti gadsimtu gaitā, tostarp Ustašas režīma laikā no 1941. līdz 1945. gadam, kad tiek lēsts, ka tika noslepkavoti aptuveni 300 000 serbu. Šīs dziļās brūces turpina veidot abu tautu attiecības līdz pat mūsdienām.

Pašreizējā spriedze starp Horvātiju un Serbiju

Horvātijas pašreizējā rīcība ir vēl viens izaicinājums jau tā sajukušajām Horvātijas un Serbijas attiecībām. Vēsturiski mūsdienu spriedze radās no Austrumu shizmas 11. gadsimtā un dažādajām reliģiskajām piederībām, kas gadsimtu gaitā izraisīja konfliktus. Horvātija pieķērās Romas baznīcai, bet serbu ciltis pievērsās Bizantijas pareizticīgajai ticībai.

Neskatoties uz neregulāru sadarbību starp abām valstīm, piemēram, 1848./1849. gada revolūciju laikā, etniskie konflikti, īpaši kontrole pār tādām teritorijām kā Bosnija un Hercegovina, joprojām ir galvenais jautājums. Taču īstās problēmas saasinājās pēc Horvātijas neatkarības iegūšanas 1991. gadā, kad Serbijas spēki Horvātijā pasludināja Serbijas Krajinas Republiku un konflikti izraisīja karu.

Šajā vēsturiskajā kontekstā prasība noņemt serbu uzrakstus uz kapu pieminekļiem tiek uzskatīta par vēl vienu mēģinājumu apspiest serbu identitāti Horvātijā un vēl vairāk atjaunot pagātnes brūces.