Klimata aizsardzība briesmās: uzkrājumu slogs Zaļais budžets 2025!

Klimata aizsardzība briesmās: uzkrājumu slogs Zaļais budžets 2025!

Österreich, Land - Austrija saskaras ar galvenajām problēmām klimata aizsardzības jomā pēc tam, kad ievērojamie ietaupījumi klimata apgabalā tika nolemti dubultā budžetā 2025/26. Organizācijas direktore Katharina Rogenhofer pauda bažas par samazinājumiem, kas ietekmē apmēram trešdaļu no visiem ietaupījumiem. Šie pasākumi varētu ne tikai apdraudēt klimata aizsardzību, bet arī negatīvi ietekmē budžeta konsolidāciju, jo Austrija apdraud naudas sodus, ja ES klimata mērķi nesasniedz. Pēc ES komisijas domām, pastāv iespēja sasniegt klimata mērķi līdz 2030. gadam, ja tiek īstenoti visi Nacionālā klimata un enerģētikas plāna pasākumi. Neskatoties uz to, nepieciešamie pasākumi, piemēram, klimata izskaužu subsīdiju ekoloģizēšana, vēl nav bijuši redzami.

Plānotais dubultā budžets arī noved pie jaunām klimata dāmām, palielina klimata izmaksas un saīsina vides finansējumu, ieskaitot katlu apmaiņu. Lai spētu sasniegt klimata mērķus, neskatoties uz šiem ietaupījumiem, valdībai steidzami jāīsteno juridiski pasākumi, lai samazinātu CO2 emisijas. Ieteikumi ietver naftas un gāzes sildītāju izejas datuma saistīšanas noteikšanu, kā arī zaļo svina tirgu izveidi, lai palielinātu pieprasījumu pēc zemu CO2 produktiem. Turklāt gāzes pārvaldības likums (GWG) varētu veicināt gāzes tīklu ekspluatācijas pārtraukšanu.

ES klimata aizsardzības politika un to attīstība

Klimata aizsardzībai ir arī galvenā nozīme Eiropas kontekstā. ES ir izvirzījis mērķi līdz 2030. gadam samazināt emisijas par 55%, salīdzinot ar 1990. gadu. Kā daļa no zaļā darījuma, kas tika pieņemts 2019. gada decembrī, līdz 2050. gadam tika izstrādāta izaugsmes stratēģija, lai palielinātu klimata neitralitātes līmeni, lai palielinātu atjaunojamo enerģiju proporciju, kas atrodas galīgajā enerģijas patēriņā, ES līdz 42,5 procentiem līdz 2030, kas ir pat 45 procenti.

2020. gadā vairāk nekā 20 procenti ES izmantotās enerģijas nāca no atjaunojamiem avotiem. Ņemot vērā pieaugošo klimata krīzi, tīras enerģijas avotu attīstība kļūst arvien nozīmīgāka kā alternatīva fosilajam kurināmajam. Parlamenta deputāti no Eiropas parlamenta jau aicināja uz ātrākām atļaujām elektrostacijām, kuras darbojas ar atjaunojamām enerģijām, lai veicinātu saules un vēja enerģijas paplašināšanos. Turklāt ES finansējums dabasgāzes infrastruktūras projektiem tiek pakāpeniski pārtraukts, savukārt līdzekļi tiek novirzīti ūdeņraža un jūras enerģijas infrastruktūrās.

sasniedza mērķus un nākotnes izaicinājumus

Klimata mērķi ir arī ambiciozi: ES ir pārsniegusi 2020. gada mērķus, piemēram, siltumnīcefekta gāzu samazināšanu par 20%, salīdzinot ar 1990. gadu. Tomēr, ņemot vērā globālos izaicinājumus, piemēram, klimata pārmaiņu ietekme un atkarības no fosilā degvielas, joprojām ir daudz šķēršļu. Lai sasniegtu mērķus ilgtermiņā, ir nepieciešami īpaši centieni un kopīgas Eiropas un nacionālās stratēģijas.

Öko News , Eiropas parlaments un Vides federālā aģentūra Informācija par pašreizējo attīstību un izaicinājumiem klimata aizsardzībā.