Kardināli visā pasaulē: ierodieties laicīgi Romā uz pāvesta vēlēšanām!

Kardināli visā pasaulē: ierodieties laicīgi Romā uz pāvesta vēlēšanām!

2025. gada 29. aprīlī kardināli no visām pasaules malām tika informēti, ka viņiem jādodas uz Romu, lai piedalītos pāvesta Franciska bērēs, kā arī gaidāmajās ģenerālajās asamblejās un konklāvā. Viņa saņēma šo ielūgumu pa e-pastu, kas liecina par pēdējo 150 gadu tehnikas progresu, kas ir ievērojami atvieglojis ceļošanu uz Romu. Tas ir pretstatā iepriekšējiem gadsimtiem, kad šādi braucieni bieži bija gari un smagi. Kopš pāvesta Pija XII nāves. 1958. gadā vairs nebija būtisku grūtību nokļūt konklāvā laikā. Vēsturiski pagātnē kardināliem bieži bija jāceļo vairākas dienas.

Kardinālu koledžas internacionalizācija ir virzījusies uz priekšu, īpaši kopš pāvesta Franciska pontifikāta. Šī attīstība bija nozīmīgs solis, jo ir palielinājusies konklāvu dalībnieku dažādība. 1875. gadā tika iecelts Džons Makkloskijs, pirmais kardināls no valsts, kas nav Eiropas. Lai gan kardināliem ceļošana kļuva vieglāka, pāvesta vēlēšanu vēsturē atkal un atkal gadījās kavēšanās un grūtības. Piemēram, 1878. gadā kardināls Makkloskijs ieradās Romā piecas dienas pēc konklāva sākuma un tāpēc nevarēja piedalīties Leona XIII ievēlēšanā. piedalīties.

Vēsturiskie ceļojumi un izaicinājumi

Pāvesta vēlēšanu vēsturē ir bijušas daudzas dažādas ierašanās un kavēšanās. 1903. gada vēlēšanās kardināls Džeimss Gibonss bija pirmais neeiropietis, kurš piedalījās konklāvā, jo viņš jau atradās Romā. Nākamajās desmitgadēs problēma joprojām bija savlaicīga ierašanās. Kardināls Viljams Henrijs O'Konels 1922. gadā lūdza pagarinājumu, jo viņš kavējās uz konklāvu. 1939. gadā kardināliem tika dotas 15 dienas, lai ceļotu uz Romu. Tajā pašā laikā kardināls Manuels Gonsalvess Cerejeira bija pirmais kardināls, kurš ieradās ar lidmašīnu.

Ap konklāvu vienmēr bija emocionāli stāsti. Piemēram, kardināls Hosē Marija Karo Rodrigess 1958. gadā ar lidmašīnu devās uz Romu, neskatoties uz to, ka viņam bija 92 gadi. 1958. gada vēlēšanās notika traģisks pavērsiens, kad tikai trīs stundas pirms konklāva sākuma no sirdstriekas nomira kardināls Edvards Aloisijs Mūnijs.

Konklāva gaita

Pēc pāvesta Franciska nāves sākas sedisvakance, kuras laikā Svētais Krēsls paliek neaizņemts. Deviņas dienas pēc nāves bēru dievkalpojums notiek saskaņā ar noteiktu rituālu, kam seko konklāvs jaunā pāvesta ievēlēšanai, kas paredzēts vismaz pēc 15 un vēlākais 20 dienām. Balsstiesīgi ir visi kardināli, kas jaunāki par 80 gadiem, šobrīd visā pasaulē ir 136. Konklāva laikā kardināli ir izolēti no ārpasaules un valkā sarkanus tērpus, kurus apsargā Šveices gvarde.

Konklāvs notiks Siksta kapelā Romā. Balsošana notiek individuāli pie altāra, un pirmajās kārtās kandidātam jāsaņem vairāk nekā divas trešdaļas balsu. 2007. gadā Benedikts XVI pieņēma regulu, kas ļauj ar vienkāršu balsu vairākumu pēc 33 balsošanas kārtām izvēlēties citu režīmu. Vēlēšanu urnas tiek dedzinātas līdz pat divām reizēm dienā un izmanto melnus vai baltus dūmus, lai norādītu, vai ir ievēlēts jauns pāvests.

Tuvojas 267. pāvesta vēlēšanas katoļu baznīcas vēsturē, taču jaunā pāvesta ievēlēšanai nav noteikts laika ierobežojums. Vēsturiskas iekšējās cīņas un skandāli raksturoja daudzas iepriekšējās vēlēšanas, savukārt pēdējie konklāvi notika bez fiziskām konfrontācijām. Konklāvu vadīs vecākais kardināls bīskaps, kas jaunāks par 80 gadiem, Pjetro Parolins, savukārt kardināli šajās svarīgajās dienās ir apņēmušies ievērot plašu slepenību un disciplīnu.