Kardināli visā pasaulē: precīza ceļojums uz pāvesta vēlēšanām uz Romu!

Kardināli visā pasaulē: precīza ceļojums uz pāvesta vēlēšanām uz Romu!

Vienna, Österreich - 2025. gada 29. aprīlī kardināli no visas pasaules tika informēti, ka viņiem ir jābrauc uz Romu, lai piedalītos pāvesta Franciska un gaidāmo vispārējo sanāksmju un konklāvas bērēs. Viņa saņēma šo ielūgumu pa e -pastu, kas liecina par tehnisko progresu no pēdējiem 150 gadiem, kas ir daudz atvieglojis ierasties Romā. Tas ir pretstatā iepriekšējiem gadsimtiem, kuros šādi braucieni bieži bija ilgstoši un smagi. Kopš pāvesta Pija XII nāves. 1958. gadā nebija būtisku grūtību savlaicīgi nokļūt konklāvā. Vēsturiski runājot, kardināliem agrāk bija jāierodas vairākas dienas.

Kardināla koledžas internacionalizācija ir īpaši attīstīta kopš pāvesta Franciska pontifikāta. Šī attīstība bija svarīgs solis, jo ir palielinājusies konfliktu dalībnieku daudzveidība. Pirmais kardināls no valsts, kas nav Eiropa, tika iecelts jau 1875. gadā kopā ar Džonu Makloskeju. Pat ja ceļošana uz kardināliem kļuva vieglāka, pāvesta vēlēšanu vēsturē atkal un atkal notika kavēšanās un grūtības. Piemēram, kardināls Makloskijs ieradās Romā 1878. gadā piecas dienas pēc tam, kad Romā sākās atbilstība, un tāpēc nespēja izvēlēties Leo XIII. piedalīties.

Vēsturiski braucieni un izaicinājumi

Pāvesta vēlēšanu vēsturē bija daudz dažādu ierašanās un kavēšanās. 1903. gada vēlēšanās kardināls Džeimss Gibbons bija pirmais, kas nebija Eiropa, kurš piedalījās konklāvā, jo viņš jau bija Romā. Nākamajās desmitgadēs punktuālais ceļojums joprojām bija problēma. Kardināls Viljams Henrijs O’Konnels 1922. gadā lūdza pagarināt termiņu, jo viņš ieradās konklāvā par vēlu. 1939. gadā kardināliem tika piešķirts 15 dienu laiks, lai ceļotu uz Romu. Tajā pašā laikā kardināls Manuels Gonçalves Cerejeira bija pirmais kardināls, kurš ceļoja ar lidmašīnu.

Atkal un atkal bija emocionāli stāsti par konklāvu. Piemēram, kardināls Žozē María Karo Rodríguez 1958. gadā devās uz Romu, neskatoties uz viņa vecumu 92 gadu vecumā. 1958. gada vēlēšanās piedzīvoja traģisku pavērsienu, kad kardināls Edvards Aloysius Mooney nomira no sirdslēkmes tikai trīs stundas pirms atbilstības sākuma.

Betona process

Pēc pāvesta Franciska nāves sākas Sedis vakance, kuras laikā Svētais Stjuhls paliek brīvs. Apbedīšanas dienests notiek deviņas dienas pēc nāves, kam seko konklāvs jaunā pāvesta izvēlei, kas būs paredzēts vismaz 15 un vismaz 20 dienas. Visiem kardināliem, kas jaunāki par 80 gadiem, ir tiesības balsot, šobrīd 136 visā pasaulē. Atbilstības laikā kardināli ir izolēti no ārpasaules un pārvadā sarkanos halātus, kurus sargā Šveices aizsargs.

Konklāvs notiek Siksta kapelā Romā. Balsošana tiek veikta individuāli altāra priekšā, un pirmajos vēlēšanu kursos kandidātam jāsaņem vairāk nekā divas trešdaļas balsu. 2007. gadā Benedikts XVI. Regula, kas ļauj izvēlēties citu režīmu ar vienkāršu vairākumu pēc 33 vēlēšanu kursiem. Balsošanas kastes tiek sadedzinātas līdz divreiz dienā un ar melniem vai baltiem dūmiem norāda, vai ir izvēlēts jauns pāvests.

Tiek gaidīts 267. pāvests katoļu baznīcas vēsturē, taču jaunā pāvesta izvēlei nav noteikts laika ierobežojums. Vēsturiskās varas cīņas un skandāli veidoja daudzas no iepriekšējām vēlēšanām, savukārt pēdējie atbilstoši notika bez fiziskiem argumentiem. Augstākais kardināls bīskaps, kas jaunāks par 80 gadiem, Pietro Parolin, vadīs konklāvu, savukārt kardināli ir apņēmušies visaptverošu konfidencialitāti un disciplīnu šajās svarīgajās dienās.