Globālā sasilšana draud: jauns pētījums parāda satraucošas tendences mūsu klimatam!

Globālā sasilšana draud: jauns pētījums parāda satraucošas tendences mūsu klimatam!

Pašreizējais Potsdamas Klimata ietekmes pētījumu institūta (PIK) pētījums, kas publicēts žurnālā “Environmental Research Letters”, liecina, ka globālā sasilšana ilgtermiņā varētu būt smagāka, nekā tika pieņemts iepriekš. Rezultāti liecina, ka Parīzes mērķis noturēt globālo sasilšanu zem diviem grādiem pēc Celsija skalas ir sasniedzams tikai scenārijos ar ļoti zemām emisijām un zemākām klimata jutīguma vērtībām, piemēram, vienna.at ziņots.

Klimata jutīgums, kas ir galvenais klimata pētījumu elements, raksturo temperatūras paaugstināšanos, kas sagaidāma, ja oglekļa dioksīda saturs atmosfērā dubultosies. PIK pētījumā ir ņemta vērā klimata jutība no diviem līdz pieciem grādiem pēc Celsija, kā klasificējusi IPCC. PIK zinātnieki uzsver atgriezeniskās saites nozīmi oglekļa ciklā, tostarp mūžīgā sasaluma atkausēšanu, kas var paaugstināt temperatūru virs diviem grādiem pēc Celsija, kas vbio.de apstiprināja.

Ilgtermiņa prognozes un emisiju scenāriji

PIK pētījums ir pirmais šāda veida pētījums, kas sagatavo ilgtermiņa klimata prognozes nākamajiem tūkstoš gadiem, ņemot vērā visas galvenās atgriezeniskās saites oglekļa ciklā. Pētnieki izmantoja uzlaboto Zemes sistēmas modeli CLIMBER-X, kas integrē fizikālos, bioloģiskos un ģeoķīmiskos procesus, kā arī interaktīvo oglekļa ciklu. Izmantojot trīs zemu vai mērenu emisiju ceļus, pētījumi liecina, ka pat nelielas emisiju izmaiņas var izraisīt ievērojamu globālo sasilšanu. Tas apgrūtina Parīzes nolīgumā noteikto ilgtspējības mērķu sasniegšanu.

Zemas vai mērenas emisijas scenārijos nākamajās tūkstošgadēs maksimālā sasilšana varētu notikt spēcīgāk, nekā tika pieņemts iepriekš. PIK direktors Johans Rokstrēms uzsver, ka iespēju logs sasniegt 2 grādu mērķi strauji tuvojas un Zemes sistēma zaudē stabilitāti, uzsverot nepieciešamību ātrāk samazināt emisijas un aktīvi izņemt CO₂ no atmosfēras.

Parīzes nolīgums un tā mērķi

Parīzes vienošanās, kas tika pieņemta 2015. gada 12. decembrī, galvenais mērķis ir, ja iespējams, noturēt globālās vidējās temperatūras pieaugumu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija, bet jebkurā gadījumā zem diviem grādiem pēc Celsija, salīdzinot ar pirmsindustriālo laikmetu. Citi mērķi ietver emisiju samazināšanu un klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumu veicināšanu, piemēram, bmz.de minēts.

195 valstu saistības, kas ir daļa no šī nolīguma, ietver valstu klimata ieguldījumu (NDC) izstrādi un regulārus ziņojumus par progresu. Šī plašā starptautiskā sadarbība ir krasā pretstatā Kioto protokolam, kurā tika noteiktas līgumiskas saistības tikai ar dažām valstīm.

Ilgtermiņā pētījumā redzams, ka Parīzes nolīguma mērķus var sasniegt tikai kopā ar federālajiem centieniem samazināt emisijas un sasniegt globālos klimata mērķus. Tas padara vēl skaidrāku nepieciešamību steidzami rīkoties pret klimata pārmaiņām.