Tīringene vēlas kaut ko jaunu no vecām vietām: fokusā zaļa sirds!
Tīringenē tiek apspriests saukļa “Zaļā Vācijas sirds” atdzimšana tūrisma mārketingam un identitātes veidošanas pasākumiem.
Tīringene vēlas kaut ko jaunu no vecām vietām: fokusā zaļa sirds!
2023. gada septembrī Bādlībenšteinā norisinājās simpozijs, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta tūrisma mārketingam Tīringenes štatā. Pasākuma laikā vēsturnieki un tūrisma eksperti apsprieda saukļa “Vācijas Zaļā sirds” iespējamo atdzimšanu. Bijušais Bādlībenšteinas mērs un pašreizējais Vartburgas apgabala apgabala administrators Mihaels Brodfīrers iestājās par šī saukļa atdzīvināšanu, ko Tīringenes štata parlamentā atbalstīja FDP. Savukārt AfD kā alternatīvu piedāvāja saukli "Tīringene – Vācijas sirds".
Kreisās partijas tūrisma politikas pārstāvis Knuts Korševskis pauda bažas par termina “Zaļā sirds” etnisko pagātni. Viņa grupa kritizēja Ekonomikas ministrijas iniciatīvu un tā vietā aicināja nodrošināt labākus apstākļus Tīringenes ekonomikai. Kreiso spēku ekonomikas politikas pārstāvis Andreass Šūberts šo terminu raksturoja kā vēsturiski noslogotu. Turpretim CDU parlamenta frakcijas vadītājs Andreass Būls aizstāvēja šo saukli un uzsvēra tā nozīmi Tīringenes identitātē. Viņš kritizēja pašreizējos moto “Šī ir Tīringene” un “Atklāj Tīringeni” kā vispārīgus un savstarpēji aizstājamus.
Saukļa vēsture
Terminu “Zaļā Vācijas sirds” 1896. gadā pirmo reizi lietoja rakstnieks Augusts Triniuss. Savā grāmatā “Zaļā Vācijas sirds – pārgājiens pa Tīringenes mežu”, kas tika izdota 1910. gadā, Trinius apvienoja pārgājienu un dabas aprakstus ar kultūrvēsturiskiem aprakstiem. Vēsturnieks Steffen Raßloff skaidri norādīja, ka Triniusu nevar uzskatīt par nacionālsociālistu pionieri. Šo terminu lietoja gan Veimāras Republikā, gan vēlāk Tīringenes brīvvalsts tūrisma pārvalde, taču nacionālsociālisti to izmantoja un VDR laikā pazuda. Līdz ar Tīringenes federālās zemes dibināšanu 1990. gadā šis sauklis atkal izvirzījās priekšplānā.
Turklāt citā rakstā tika ziņots par Tīringeni kā Vācijas ģeogrāfisko centru, kurā mežu daļa ir 33% un kurā tiek piedāvāti daudzi tūrisma objekti. 2024. gada 28. oktobrī Zālfeldes pils kapelā norisinājās “Apaļais galds par tūrismu Zālfeldes-Rudolštates rajonā”, kurā piedalījās dažādi tūrisma nozares dalībnieki. Tā mērķis bija apspriest reģiona tūrisma potenciālu.
Reģiona apskates vietas ir Tīringenes jūra, pasaku grotas, Rūdolštate ar Heidecksburgu un Bādblankenburgu. Zālfeldes-Rudolštates rajons aizņem 54 568 hektārus un ir pazīstams ar savu mežaino dabu. Apaļā galda diskusijas koncentrējās uz tūrisma struktūru un mārketinga stratēģiju uzlabošanu pāri valstu robežām. Markuss Daldrups no trendtours iepazīstināja ar autobusu ekskursijām pa reģionu, savukārt pasaku grotu rīkotājdirektore Ivonna Vāgnere aicināja cilvēkus uz šampanieša pieņemšanu pasaku grotu “pasaku kupolā”.
2024. gadā pasaku grotas sagaidīja savu 20 miljono apmeklētāju. Turklāt 2. rajona Tūrisma diena notiks Rūdolštatē 2024. gada 18. novembrī. Hans-Peter Gaul, CTOUR goda prezidents, 2024. gada 31. maijā saņēma “Sudraba pilsoņu medaļu” par nopelniem Zālfeldes pilsētas labā.
– Iesniedza Rietumu-Austrumu mediji