Nāvessods ķīniešu uzbrucējam ar nazi, kurš nodūra māti un bērnu

Nāvessods ķīniešu uzbrucējam ar nazi, kurš nodūra māti un bērnu

Ķīnietis Sudžou pilsētā Ķīnas austrumos 2023. gada jūnijā Uzbrukums ar nazi par japānieti un viņas bērnu, nogalinot autobusa vadītāju, kurš centās viņus aizsargāt, tika notiesāts uz nāvi. To apstiprināja Japānas valdības amatpersona.

Sīkāka informācija par lietu

Sudžou tiesa konstatēja, ka 52 gadus vecais bezdarbnieks, uzvārdā Džou, veica uzbrukumus, jo viņam bija uzkrājušies parādi un viņš zaudēja interesi par dzīvi. Japānas Ministru kabineta sekretārs Jošimasa Hajaši ceturtdien paziņoja, ka Japānas konsuls Šanhajā piedalījās sprieduma pasludināšanā, taču sīkāka informācija par spriedumu netika nekavējoties sniegta.

Japānas reakcija uz spriedumu

"Japānas valdība uzskata, ka trīs cilvēku, tostarp pilnīgi nevainīga bērna, nogalināšana un ievainošana ir nepiedodama un uztver spriedumu ārkārtīgi nopietni," turpināja Hajaši. Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis Mao Nings neapstiprināja spriedumu, norādot tikai to, ka "Ķīnas tiesu iestādes izskatīs lietu saskaņā ar likumu".

Uzbrukumu fons

Uzbrukums ar nazi bija viens no diviem incidentiem pagājušajā gadā, kas izraisīja bažas par pret Japānu vērsto noskaņojumu Ķīnā un lika Tokijai aicināt Pekinu nodrošināt savu pilsoņu drošību. Uzbrukumi ar nazi Ķīnā nav nekas neparasts, jo šaujamieroči ir stingri reglamentēti.

Pēdējos mēnešos ir bijuši vairāki pēkšņi vardarbības uzliesmojumi, kas vērsti pret nevainīgiem pilsoņiem, tostarp slimnīcu un skolu tuvumā. Uzbrukums notika 24.jūnijā, kad japāņu māte paņēma savu bērnu autobusa pieturā netālu no Japānas skolas. Uzbrukuma laikā māte un bērns guvuši dzīvībai neapdraudošas traumas, bet ķīniešu autobusa pavadonis, kurš mēģināja apturēt uzbrucēju, vēlāk no gūtajām traumām mira.

Aizspriedumi un nacionālā spriedze

Hajaši ceturtdien atkārtoti aicināja Ķīnas valdību aizsargāt Japānas pilsoņus Ķīnā. Tomēr Sudžou tiesas spriedumā Japāna nebija minēta. Valstī pieaug nacionālisms, ksenofobija un pret Japānu vērsti noskaņojumi, ko bieži veicina valsts mediji un sarunas Ķīnas stingri cenzētajos sociālajos medijos.

Šis noskaņojums dziļi sakņojas rūgtajās atmiņās par Japānas iebrukumu un brutālo okupāciju 20. gadsimta 30. un 40. gados, kā arī šodienas teritoriālajiem strīdiem. 10 gadus vecs bērns ieradās pagājušā gada septembrī Japāņu skolnieks gāja bojā citā uzbrukumā ar nazi Ķīnas dienvidu pilsētā Šeņdžeņā. Lietas iztiesāšanai bija jāsākas piektdien, ziņoja Japānas raidorganizācija NHK.

Reakcijas uz incidentiem

Otrs uzbrukums notika 1931. gada "918" incidenta gadadienā, kad japāņu karavīri uzspridzināja Japānas vadīto dzelzceļu Ķīnas ziemeļaustrumos un vainoja Ķīnas spēkus uzbrukumā, lai radītu ieganstu iebrukumam. Abi uzbrukumi izraisīja bažas Ķīnā dzīvojošo japāņu vidū, kā rezultātā toreizējais Japānas premjerministrs Fumio Kišida pieprasīja: "Šāds incidents nekad nedrīkst atkārtoties." Tomēr Ķīnas Ārlietu ministrija šos uzbrukumus raksturoja kā "izolētus incidentus" un paziņoja, ka tiek veikti pasākumi, lai nodrošinātu valstī esošo ārvalstu pilsoņu drošību.

"Ķīna turpinās veikt pasākumus, lai aizsargātu ārvalstu pilsoņu drošību Ķīnā," ceturtdien sacīja Mao.