Izraēlas zibens uzbrukums Irānai: kodoliekārtas tās redzeslokā!

Izraēlas zibens uzbrukums Irānai: kodoliekārtas tās redzeslokā!

2025. gada 13. jūnijā Izraēla sāka pilna mēroga uzbrukumu Irānas pilsētām un kodolobjektiem, kas tiek uzskatīts par aizskarošu pasākumu pret Irānas kodolprogrammas draudiem. Aizsardzības ministrs Izraēls Kats šo uzbrukumu raksturoja kā "preventīvu triecienu", savukārt premjerministrs Benjamins Netanjahu runāja par "veiksmīgu sākuma triecienu". Agrā rīta stundā Irānas galvaspilsētā Teherānā atskanējuši sprādzieni.

Izraēlas armija apstiprināja, ka Irānas kodolprogrammai un militārajiem objektiem veikti vairāki uzbrukumu viļņi. Uzbrukumos tika nogalināts Revolucionārās gvardes komandieris ģenerālmajors Hoseins Salami, kā arī štāba priekšnieks Mohammeds Bagheri un divi ievērojami zinātnieki. Natanzas urāna bagātināšanas iekārta bija starp Izraēlas spēku mērķiem. IAEA vadītājs Rafaels Grosi apstiprināja, ka arī šis objekts tika ietekmēts.

Sekas un reakcijas

Netanjahu paziņoja, ka operācija ilgs tik ilgi, cik nepieciešams, lai beidzot novērstu draudus. Nekavējoties sekoja Irānas valdības iestāžu reakcija: ajatolla Ali Hamenei draudēja Izraēlai ar atriebību un "bargu sodu". Precīza uzbrukumu ietekme uz reģionu joprojām nav skaidra, taču mediji ziņo par iespējamām kaujām, kas varētu ilgt vismaz divas nedēļas.

Irānas varas iestādes ziņoja, ka ir bijuši daudzi bojāgājušie un būtiski īpašuma bojājumi, taču precīzus skaitļus nevarēja apstiprināt. Pirmajos attēlos bija redzamas sagrautas māju fasādes Teherānā un glābšanas darbinieki, kas meklē apbedītos cilvēkus. Uzbrukumu patiesais apmērs un tas, vai tika ietekmēti citi kodolobjekti, joprojām nav skaidrs.

Individuālie konfliktu kursi un ģeopolitiskā situācija

Uzbrukums Irānai notiek kontekstā, ko raksturo ilgstoša spriedze Tuvajos Austrumos. Spiediens uz Izraēlu pēdējos gados ir palielinājies, jo īpaši Hamas agresīvās darbības dēļ, kas 2023. gada 7. oktobrī veica slaktiņu Gazas joslā, atstājot aptuveni 1200 bojāgājušo un daudzus ķīlniekus. Šie notikumi, kas tolaik tika uztverti kā pogroms, saistījās ar kolektīvo traumu, ko izraisīja ebreju vajāšana holokausta laikā.

Izraēlas militārā reakcija saasinājās, lai iznīcinātu Hamas militārās spējas, kā rezultātā līdz 2024. gada maijam palestīniešu pusē gāja bojā aptuveni 36 000 cilvēku. Tajā pašā laikā Gazas josla kļuva par humanitāro katastrofu karsto vietu, liela daļa no tām kļuva neapdzīvojama un miljoniem cilvēku kļuva iekšēji pārvietoti.

Irānas vadītā un tādu grupu kā Hezbollah atbalstītā "Pretošanās ass" arī ir veikusi koordinētus uzbrukumus Izraēlai, vēl vairāk saasinot situāciju. 2024. gada aprīlī Irāna tieši uzbruka Izraēlai ar kaujas droniem un raķetēm. Tāpēc ģeopolitiskajai spriedzei ir gan teritoriāls, gan etnonacionāls raksturs, un to vēsturiskās saknes meklējamas 19. gadsimtā.

Tuvo Austrumu miera process ir bijis apstājies gadiem ilgi, un nopietnas sarunas nav notikušas kopš 2014. gada. Starptautiskā sabiedrība, tostarp ASV un ES, cenšas deeskalācijas un humanitāros uzlabojumus, jo situācija Gazas joslā un pārējā reģionā joprojām ir kritiska.

Pašreizējo notikumu Irānā un reģionālā saspīlējuma atspoguļojums tiks rūpīgi uzraudzīts, jo situācija turpinās attīstīties un varētu ietekmēt visus Tuvos Austrumus. Papildinformāciju par šo tēmu skatiet vietnē oe24 un Spiegel, kā arī bpb.