Ženēva kā pēdējā iespēja: vai beidzot būs miera sarunas?

Ženēva kā pēdējā iespēja: vai beidzot būs miera sarunas?

ASV valdība plāno Ženēvā rīkot sarunas, lai izbeigtu Krievijas agresijas karu Ukrainā. ASV īpašais pārstāvis Ukrainā Kīts Kellogs paziņoja, ka Ženēva tiek apsvērta kā iespējamā Vladimira Putina un Volodimira Zelenska tikšanās vieta. Ideju izmantot Vatikānu kā sarunu vietu ierosināja ASV valdība, bet Krievija to noraidīja. Pēc Kelloga domām, tikšanās Ženēvā varētu notikt, tiklīdz Krievija nodrošinās mieram nepieciešamos apstākļus. "Ukraina jau ir iesniegusi miera nosacījumus, tagad arī Krievijai ir jādalās ar saviem noteikumiem," ASV televīzijā sacīja Kellogs. Par to ziņo oe24 Kellogs arī uzsvēra, ka Kijevas nostāja miera nosacījumu jautājumā bija skaidra pēc iepriekšējās tikšanās Londonā aprīlī.

Tomēr politiskā spriedze joprojām ir augsta, jo Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs kritizēja ASV prezidenta Donalda Trampa komentārus, kuros Vatikāns tika ieteikts kā piemērota vieta miera sarunām. Pats Tramps brīdināja, ka Putins “spēlējas ar uguni”, un norādīja, ka bez viņa ar Krieviju pagātnē būtu notikušas daudzas sliktas lietas. ASV valdība, kas cenšas panākt pamieru, saskata tuvināšanās iespēju, tajā pašā laikā Krievijas stingrās līnijas piekritēji Kremlī uz priekšlikumiem reaģē negatīvi.

Pašreizējie notikumi Ukrainā

Pašā Ukrainā situācija ir saspringta. Daudzi Kijevā ir noraizējušies par iespējamu jaunu Krievijas karaspēka ofensīvu. "Zeļenskis kritizēja Putina nevēlēšanos vienoties par mieru un brīdināja par turpmākiem Krievijas uzbrukumiem," viņš sacīja. n-tv. Papildus militārajiem konfliktiem Ukrainas delegācija intensīvi apsprieda iespējamos piespiedu kārtā nolaupīto ukraiņu bērnu atgriešanas pasākumus un aicināja nodrošināt stingras drošības garantijas, lai novērstu turpmākus Krievijas uzbrukumus.

Ukrainas armija šobrīd dokumentē uzbrukumus Krievijas bāzēm, bet Krievija vienlaikus rīko lielas jūras spēku mācības Baltijas jūrā. Ziņojumi par aptuveni 141 Krievijas karaspēka uzbrukumu frontē sasniedz starptautiskos medijus no Kijevas. Šajā saspringtajā situācijā joprojām nav skaidrs, vai frontes patiešām varētu tuvoties gaidāmajās sarunās Ženēvā.

Starptautiskās reakcijas un perspektīvas

Starptautiskā publika ar bažām seko līdzi situācijai. Gan Ukraina, gan ASV pēdējo nedēļu laikā ir mēģinājušas radīt klimatu pamieram. Ukrainas un Amerikas delegācija pat ierosināja 30 dienu pamieru ar nosacījumu, ka Krievija tam piekritīs. Tomēr ziņojumi liecina, ka Krievija ir noraidījusi visus iepriekšējos pamiera priekšlikumus un turpina izvirzīt teritoriālās pretenzijas. Situācija ir sarežģīta un prasa gan diplomātiskās prasmes, gan maskēšanos, lai izkļūtu no eskalācijas.

Rezumējot, potenciāls sarunām Ženēvā ir, taču iesaistīto pušu lēmumiem joprojām ir izšķiroša nozīme. Gan ASV, gan Ukraina paļaujas uz diplomātiskiem risinājumiem, savukārt Krievija joprojām ir spītīga savā nostājā. Ilgstošu mieru varēja panākt tikai ar savstarpēju piekāpšanos un intensīvām sarunām. Fokuss Ņemot vērā šo notikumu attīstību, nākamajā periodā būs augsts nenoteiktības līmenis.